Ražošanas faktoru tirgus

Kā jebkurā tirgū, arī darba tirgū mūs interesē preces (darba) cena, pieprasījums un piedāvājums. Kas tad ir darba cena? Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu uzskata darba algu. Darba alga (wage, W) uzņēmumam (darba devējam) ir šī ražošanas faktora izmaksas, bet darbniekam (darba ņēmējam), kurš ir šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas gūst, realizējot ražošanas faktoru (veicot noteiktu darbu). Izšķir nominālo un reālo darba algu.
Nominālā darba alga (nominal wage) ir naudas daudzums, ko strādājošais saņem par savu darbu.
Reālā darba alga (real wage) ir preču un pakalpojumu daudzums, ko strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu.
Turpmāk ar terminu „darba alga” sapratīsim „reālo darba algu”.
Tāpat kā preču tirgum, arī darba tirgum ir dažādas formas:
1)pilnīga konkurence;
2)monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);
3)monopsons (monopsony) (dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);
4)oligopsons (oligopsony) (dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu);
5)monopsonistiskā konkurence (monopsonistic competition) (daudzas firmas pērk diferencētu darbu).
Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori:
1)reālā darba alga;
2)darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.
Pieaugot algos darbnieku skaitam, samazinās darba robežprodukts naudas izteiksmē. Papildu darbnieku iesaistīšana tiks pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē kļūs vienāds ar darba algas likmi.
Funkcionāla sakarība starp darba algas lielumu un pieprasītā darba apjomu ir parādīta 3. zīmējumā.…