Nacionālā valūta-valsts naudas vienība (piemēram ASV valūta-dolārs) un tās tips (zelta,sudraba nauda,papīrnauda).
Ārvalstu valūta-ārvalstu naudas zīmes,kā arī apgrozījuma un maksājuma kredītlīdzekļi (vekseļi,čeki,akreditīvi),kas izteikti ārvalstu naudas vienībās un tiek izmantoti starptautiskos norēķinos.
Mūsdienu valstīs pastāv papīra valūtas sistēma,kam raksturīga pret zeltu nemaināmas kredītnaudas apgrozība,naudas pirktspējas krišanās.
Valūta ir maiņas vienība,lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību,tā ir naudas paveids,un to saprot tieši kā maiņas līdzekli,nevis kā kaut ko vērtīgu pašu par sevi.Ārējo ekonomisko sakaru paplašināšanās rada objektīvu pamatu valūtu tirgu attīstībai,kur vienas valsts nacionālo valūtu var apmainīt pret citu valstu valūtu.Šo maiņas procesu valūtas tirgū saprot kā vienas valūtas pārdošanu un citas pirkšanu.
Valūtu iedala-brīvi apmaināmajā,ierobežoti, un slēgtajā valūtā.Brīvi apmaināmā-tāda valsts valūta,kuru ,ko var brīvi,bez ierobežojumiem apmainīt pret citu valūtu.Ierobežota-ir valstīs,kuru valūtu ierobežojumi ir atcelti daļai valūtas operāciju.Ierobežoti-ir vairāk kā 53 valstu valūtas.Slēgtas valūtas apgrozība notiek tikai attiecīgās valsts teritorijā-valūtas ierobežojumi ir obligāti rezidentiem un nerezidentiem visu viedu valūtas operācijās.
Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdoto valūtu,ko kontrolē tās centrālā banka.SDR ( Special Drawing Rights- Speciālās aizņēmuma tiesības;valūtas kods-XDR) ir norēķinu vienība,ko 1969.gadā izveidoja Starptautiskais Valūtas fonds nolūkā papildināt SVF dalībvalstu valūtas rezervju uzkrāšanas instrumentu klāstu.SDR ir sintētiska valūta-tā pastāv tikai banku kontos,nevis kā skaidrā nauda (banknotes un monētas).…
