Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:733979
 
Evaluation:
Published: 03.02.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Otrā Republika    2
  Stāvoklis pēc Pirmā Pasaules kara    2
  Ārējie konflikti un ārpolitika    2
  Robežu jautājums   
  Konflikts starp Vāciju un Poliju par Augšējo Sileziju   
  Krakovas sacelšanās   
  Pilsudska apvērsums   
  Ekonomika   
  Iedzīvotāju dažādība   
  Monetārā politika   
Extract

Iedzīvotāju dažādība
Starpkaru periodā Polijas teritoriālā un etniskā politika veicināja attiecību pasliktināšanos ar kaimiņvalstīm. ¾ Polijas iedzīvotāju mita laukos , bet ¼ - pilsētās. Valsts valodu lietoja 2/3 iedzīvotāju.
Trīsdesmitajos gados pieauga antisemītisms, lai gan Polija bija mājas 3 miljoniem ebreju(105 no Polijas populācijas), tā bija vislielākā ebreju populācija Eiropā. Nabadzīgākās ebreju ģimenes paļāvās uz vietējo labdarību, kas sasniedza ievērojamu proporciju 1929 gadā, rūpējoties par tādām lietām kā reliģija, izglītība, veselības aprūpe un citiem pakalpojumiem par kopsummu ap 200 miljoniem zlotu gadā, daļēji pateicoties ebreju ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, kas strādājošo ebreju vidū bija par 40% lielāki nekā Polijas ne ebreju ienākumi. Tāpēc antisemītisms Lielās depresijas laikā atstāja smagu iespaidu uz ekonomiku kopumā.
Janas darba iespējas pirms Polijas industrializācijas trīsdesmito gadu vidū faktiski neeksistēja. Polijas iedzīvotāji cīnījās, lai atdalītos un izveidotu pašas savas valstis (tādas kā Ukraina, Baltkrievija un Baltija) Dažādi viedokļi variēja Polijas politiķu vidū, cik daudz teritorijas jaunajai, poļu vadītajai vajadzētu ietvert un kādā politiskā forma tā varētu būt.

Monetārā politika
Par spīti problēmām Polija spēja starpkaru periodā sasniegt ekonomiskās labklājības slieksni vienlaicīgi ar Rietumeiropu. 1924. Gadā ministru prezidents un ekonomikas ministrs Vladislavs Grabskis iepazīstināja ar zlotu – vienoto valūtu Polijā, kas bija viena no stabilākajām valūtām Centrāleiropā. Vienotā naudas sistēma palīdzēja Polijai tikt galā ar iespaidīgo hiperinflāciju. Polija bija vienīgā valsts Eiropā, kura bija spējīga to izdarīt bez ārzemju aizdevumiem vai atbalsta.

Dzelzceļš
Pēc Polijas 1939. gada statistikas gadagrāmatas datiem, Polijas dzelzceļa kopējais garums bija 20 118 kilometri. Dzelzceļa blīvums bija 5,2 km uz 100 km2. Visblīvākā dzelzceļa sistēma bija valsts rietumos, bet austrumos , īpaši Poleses apgabalā, dzelzceļš nepastāvēja vispār ’’interbellum’’ perioda laikā, Polijas valdība izveidoja dažas jaunas līnijas, pamāta valsts centrālajā daļā.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1238110
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register