Lai noteiktu cik lielus ienākumus saņem atsevišķas iedzīvotāju grupas (jo tie ikvienas valsts iedzīvotāju vidū, sadalās ļoti nevienmērīgi), redzēt to atšķirības, visus valsts iedzīvotājus sadala, atkarība no ienākuma līmeņa, 5 vienādās grupās (decilēs)- katrā pa 20 %. Tās tiek izveidotas, sakārtojot visus iedzīvotājus augošā secībā pēc ienākumu uz vienu cilvēku, un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Pirmajā grupā ir iekļautas mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem. Bet piektajā ir iekļautas turīgākās mājsaimniecības. Pēc tam tiek aprēķināts katras iedzīvotāju grupas kopienākums gadā un izteikts procentos no iekšzemes nacionālā kopienākuma. Tādejādi tiek parādīts cik procentu no nacionālā kopienākuma pienākas katrai iedzīvotāju grupai. Šo visu atspoguļo ar Lorenca līkni (iezīmēta līkne shēmā, kas parāda, kāda daļa gada laikā valstī iegūto kopējo ienākumu pienākas dažādām iedzīvotāju grupām, sākot no vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem vai ģimenēm un beidzot ar visturīgākajiem iedzīvotajiem. Ja šīs līknes izliekums atrodas tuvu diagonālei, tad tas liecina par diez gan vienmērīgu ienākumu sadali šajā sabiedrībā. Toties, jo lielāks Lorenca līknes izliekums, jo nevienlīdzīgāka ir ienākuma sadale) un Džini koeficentu (raksturo ienākumu sadalījuma nevienmērības pakāpi starp iedzīvotāju grupām. Šis koeficents nesniedz informāciju par nabadzīgo iedzīvotāju skaitu sabiedrībā. Tomēr šī rādītāja pieaugums ekonomikas augšupejas apstākļos ir samēra normāla parādība, taču tā pieaugums ekonomikas lejupslīdes vai stagnācijas apstākļos liecina par sociālo problēmu saaisināšanos.)
Ja ienākumi tiktu sadalīti vienmērīgi, tas neveicinātu progresu, būtu netaisnīgi, ja visi sabiedrības locekļi saņemtu vienādus ienākumus neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa, kvalifikācijas pakāpes un individuālā ieguldījuma darbā. …
