-
Iedzīvotāju personīgais patēriņš
2000 - 2010 years
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 4 | |
1. | Iedzīvotāju personīgā patēriņa vēsture | 5 |
2. | Mājsaimniecības patēriņa izdevumu līmenis | 7 |
1.1. | Mājsaimniecības patēriņa izdevumi | 8 |
1.2. | Patēriņa izdevumi un mājsaimniecību sociālekonomiskajās grupās | 10 |
1.3. | Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā | 11 |
1.4. | Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā | 12 |
1.5. | Mājsaimniecības patēriņa izdevumi kvintiļu grupās | 13 |
1.6. | Patēriņa izdevumi pēc galvenā pelnītāja izglītības līmeņa | 14 |
3. | Mājsaimniecības patēriņa izdevumu sastāvs | 15 |
1.7. | Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra | 15 |
1.8. | Izdevumi Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm | 18 |
1.9. | 25% izdevumu- pārtikai | 21 |
1.10. | Privātā patēriņa cenas | 23 |
Secinājumi | 24 | |
Priekšlikumi | 26 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 27 |
Ja atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka cilvēku interese par savas ģimenes budžetu ir bijusi jau sen. No Viduslaikiem atrodamas rakstiskas liecības par ģimenes ienākumu un izdevumu pierakstiem. Sākotnēji šī informācija lietota tikai privātām vajadzībām un nav rādīta ārpus ģimenes. Vēlākos laikos ģimeņu budžeti tiek apzināti, iegūtā informācija apkopota un rezultāti darīti zināmi plašākam lokam. Agrīnajos ģimeņu budžetu pētījumos informācija tika vākta no tām ģimenēm, kuras bija ar mieru šo informāciju sniegt. Šos datus nevarēja izmantot, lai droši secinātu par kādas valsts vai valsts reģiona iedzīvotāju dzīves līmeni. Tikai XIX gadsimtā, attīstoties statistikai, zinātnieki sāka pievērst uzmanību arī tam, kā atlasīt objektus, no kuriem ievākt analīzei nepieciešamos datus. Tomēr būtisks pavērsiens notika tikai pēc Otrā pasaules kara, kad tika izstrādātas jaunas metodes un novērtējumu ieguves tehnikas.
Latvijā pirmais mājsaimniecību budžetu pētījums bija pirmās brīvvalsts laikā 1926./27.gadā un to organizēja Valsts Statistikas pārvaldes Iekšējās tirdzniecības un darba statistikas nodaļa. Šā pētījuma mērķis bija iegūt informāciju par strādnieku un ierēdņu ģimeņu ienākumu un patēriņa izdevumu līmeni, kā arī nodrošināt reālu bāzi dzīves dārdzības indeksa aprēķināšanai- nosakot preces un to svarus. Sākotnēji tika plānots, ka paralēli vispārīgai informācijai, tādai kā ģimenes sastāvs, dzīvokļa labiekārtojums un nodarbošanās, veselu gadu katru mēnesi no mājsaimniecībām tiks saņemta informācija arī par ienākumiem un izdevumiem, kā arī par pārtikas produktu atlikumiem uz nākamā mēneša pirmo datumu. Ģimeņu pieteikšanās novērojumam bija brīvprātīga, taču cilvēku atsaucība no mēneša uz mēnesi samazinājās, kā rezultātā, publicējot pētījuma rezultātus, tika pieņemts lēmums iegūto informāciju apstrādāt atsevišķi pa mēnešiem. Tādējādi nebija iespējams šos datus izmantot, lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par visas valsts mājsaimniecību dzīves līmeni visā aplūkotajā laika posmā.
Nākamais ģimeņu budžetu pētījums Latvijā notika 1936./1937. gadā, un arī šim apsekojumam pieteikšanās bija brīvprātīga. Novērojumā bija paredzēts iekļaut tirdzniecības un rūpniecības strādniekus, ierēdņus, valsts un pašvaldību iestāžu kalpotājus, privātos uzņēmējus un laukstrādniekus. Bija noteikts, kāds skaits katras grupas mājsaimniecību jāiesaista pētījumā Rīgā, pilsētās un citos saimnieciskajos centros. Tā kā pētījums bija brīvprātīgs un neizdevās saglabāt sākotnēji noteiktās proporcijas mājsaimniecību sadalījumā, tad visi statistiskie rādītāji bija aprēķināti atsevišķi fizisko un garīgo darbu strādājošajiem un ne tikai aprēķināti vidējie rādītāji par valsti kopumā. Pēckara periodā ģimeņu budžetu pētījumi tika uzsākti 1952.gadā bijušās PSRS Centrālās statistikas pārvaldes sistēmas ietvaros.…
Šī darba mērķis ir analizēt, kā mainījušās Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi un patēriņa izdevumi, ja salīdzina vairākus gadus, sākot jau no 1998.gada līdz pat 2008.gadam. Ļoti interesanti ir tas, kā šo gadu laikā mainījušies lauku un pilsētu rīcībā esošie ienākumi un patēriņa izdevumi: vai atšķirības starp laukiem un pilsētām samazinās, vai tieši pretēji, vai un kā mainās ienākumi un patēriņš dažādas labklājības mājsaimniecībām-sabiedrības nosacīti turīgākajiem un trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Lai analizētu šos rādītājus, izmantoti Latvijas Republikas Centrālās Statistikas pārvaldes organizētā Latvijas mājsaimniecību budžeta pētījuma dati un rezultāti. Patēriņa izdevumi tiek apkopoti naudā un natūrā attiecīgo gadu cenās. Patēriņa izdevumi natūrā ietver pārtikas produktus, ko mājsaimniecība saražo savā piemājas dārzā vai iegūst no pašsagādēm, saņem bez maksas no citām mājsaimniecībām vai no darba devēja, kas tiek novērtēti vietējās tirgus cenās. Arī no darba devēja un vietējās pašvaldības bez maksas saņemtie vai daļēji apmaksātie pakalpojumi tiek pieskaitīti pie patēriņa izdevumiem natūrā.(LR Centrālā statistikas pārvalde,2007)
- Iedzīvotāju personīgais patēriņš
- Latvijas budžeta sistēmas raksturojums vēsturiskā skatījumā
- Pensiju sistēmas reforma
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas budžeta sistēmas raksturojums vēsturiskā skatījumā
Research Papers for university17
-
Pensiju sistēmas reforma
Research Papers for university8
-
Uzņēmējdarbības būtība, mērķi, finansēšanas avoti, investīcijas, rādītāji
Research Papers for university30
-
Kredīta veidi un tā nozīme tautsaimniecībā
Research Papers for university23
-
Fondētā pensiju shēma
Research Papers for university48