Gan mikroekonomika, gan makroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļas. Tā kā ir situācijas, kad kādu ekonomisku problēmu pēta gan makroekonomika, gan mikroekonomika, tad var apgalvot, ka tās abas ir savstarpēji saistītas. Tas ir saistīts ar to, ka problēmu pirmsākumi meklējami mikroekonomikā, un kad mikroekonomikas līmenī esošais iesaistīto skaits ir sasniedzis noteiktu līmeni, tad problēma no mikroekonomikas jau ietekmē visu tautsaimniecību kopumā, tādejādi kļūstot par makroekonomikas problēmu.
Tātad, mikroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par katras individuālās saimniecības rīcību, kā arī par to, kā darbojas individuālais tirgus. Savukārt, pēc G. Libermaņa un M. Šenfeldes , makroekonomika ir tā ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas pēta tautsaimniecību un lielus ekonomikas sektorus, būtībā tā pēta galveno ekonomikas teorijas problēmu- kā nacionālās ekonomikas ierobežotie resursu tiek izmantoti. Šādai mikro un makroekonomikas definīcijai piekrīt aŗī angļu autors, piebilstot, ka trīs galvenās makroekonomikas problēmas ir: inflācija, bezdarbs un izaugsme.