Eiropas valstu attīstība pēc I pasaules kara.
Pirmais pasaules karš bija radījis daudz pārmaiņu Eiropas politiskajā kartē, radās jaunas valstis un mainījās teritoriālie iedalījumi. Tomēr kopumā valdīja haoss un apjukums: zemes izpostītas, saimniecības, rūpniecības nolaistas, cilvēki sagrauti, valdībās – strīdi. Pretstatā - ASV un Japāna, kur gan risinājās ražošanas attīstība un valdības stabila vara. Beidzoties I pasaules karam tika aprēķināts, ka kopējā iztērētā summa no karojošajām pusēm esot bijusi 45 miljardi angļu mārciņas. Un Vācijai kā „vainīgajai valstij” nācās atmaksāt 6,6 miljardus mārciņu reparācijas, tomēr jāpiebilst, ka ne tikai Vācija bija parādos, piemēram, Francija atmaksāja aizņēmumu Lielbritānijai, savukārt tā Savienotajām Valstīm .
VĀCIJA.
Kā jau iepriekš minēju Vācijai nācās maksāt miljardiem lielas reparācijas, ko , par spīti grūtajai situācijā valstī, tā darīja. Valstī bija augsta inflācija, jo markas vērtība strauji kritās, bezdarba līmenis kāpa ik dienas, cilvēki dzīvoja badā un trūkumā. Mirklī, kad Vācijai reāli vairs nebija ko maksāt, Francija , zinādama, cik novājināti ir kaimiņa, iebruka un atņēma tai Rūras baseinu, kas Vācijai bija svarīgs, lai spētu kaut mazliet uzturēt savu ražošanu. Gala rezultātā Vācija griezās pēc palīdzības pie strauji augošās ASV. Tā kā Savienotajām Valstīm nebija pirmkārt, koloniju , otrkārt, tirdznieciskās attiecības ar Eiropu bija labs veids kā paplašināt tirgu, piekrita „sponsorēt” Vāciju un vēlāk vēl citas Eiropas valstis. Līdz ar to ASV aizdevumi kļuva par ražošanas pamatkapitālu, kas , laikam ejot, arī atmaksājās, jo acīmredzami uzplauks Vācijas rūpniecība. 1923. gadā tika ieviesta jaunā markā un drīz vācieši sāka dominēt Eiropā saimnieciskajā ziņā. Tomēr, kad 1929. gadā notika krīze ASV vissmagāk to nācās izjust tieši Vācijai, atkal pieauga bezdarbs, samazinājās pieprasījums pēc precēm un saasinājās politiskā situācija valstī - parādījās Hitlers.
