Estētiskā apziņa
estētiskā apziņa tā ir pārdzīvojumu, spriedumu, gaumes, uzskatu, orientāciju, vajadzību, ideālu un teoriju kopums, kuram pateicoties cilvēks saņem un fiksē īpašības, emocionāli tēlainas zināšanas par apkārtējiem apstākļiem un izsaka savu attieksmi pret tiem. estētiskās garīgās forma atklāj galvenokārt garīgas vērtības un prioritātes, cilvēka iekšējās pasaules bagātību un spēju just līdz notikumiem un faktiem. Tās struktūru var izdalīt sekojušus komponentus.
Estētiskā gaume
Estētiskā gaume – personības spēja sniegt priekšmetu un parādību sociāli psiholoģisku novērtējumu no estētisko īpašību viedokļa. I.Kants definēja gaumi kā cilvēka spēju spriest par skaistumu.
Tāda veida spriedumu un novērtējumu saturs veidojas kā no priekšmeta objektīvām īpašībām, tā arī no personības estētiskās kultūras līmeņa. gaumes determinējuma objektīvie un subjektīvie faktori nosaka tās sarežģīto un pretrunīgo raksturu, kurš tiek izteikts caur gaumes antinomiju: par gaumi diskutē un par gaumi nediskutē, man patīk un man nepatīk.
Ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību, pareizāk būtu teikt, ka par gaumi drīkst un vajag diskutēt. Nav jēgas diskutēt par gastronomiskās un seksuālās gaumes jautājumiem. Un, neskatoties uz to, ka izteiciens “gaume un krāsa ir privāta lieta” ir plaši izplatīts, tas tomēr ir voluntārisma attaisnojums. Relatīvisms, kā arī cita galējība – gaumes dogmatisms tikai liecina par cilvēka aprobežotību, par to, ka viņš nesaprot estētiskā fenomena dabu un specifiku. Individuālo gaumes spriedumu daudzveidība nedrīkst traucēt ievērot kaut ko kopēju, kas piemīt noteiktiem sabiedrības slāņiem, grupām, šķirām, tajā vai citā vēsturiskajā laikmetā. gaume kā tāda nav iedzimta, bet iegūta ģimenē un apkārtējās vides stihiskās, kā arī mērķtiecīgās iedarbības rezultātā. Daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka aktivitātes, no viņa vēlēšanās attīstīt un izsmalcināt savu gaumi.
…
