Bērnu filosofija

Pēc sevis aptaujātajiem bērniem varu secināt, ka viņiem ir ļoti maza pieredze diskutēt, kā arī bija manāms izbrīns katra sejā, kad uzreiz, jau no paša rīta, viņus pieaicinu pie sava galda un uzdodu dažādus jautājumus. Manuprāt, drošības sajūta viņiem pie manis ir, jo es esmu no daudziem bērniem ieguvusi uzticību, viņi pienāk pie manis iečukst kaut ko austiņā, ir gadījies, ka pat ejot mājās atskrien atpakaļ un pasaka „Es Tevi mīlu!”, es biju pārsteigta un paliku ar vaļā muti, jo šajā grupiņā strādāju tikai no Septembra. Arī tas, ka Markuss runājot ar mani ierāpās man klēpī, un Viktorija uzlika galvu uz pleca, norāda to, ka viņi man uzticas. Fēlikss nekautrējās teikt, ka var sagaidīt buču no mammas un mīļošanos. Sabīne bija tā, kas visvairāk kautrējās kaut ko teikt, taču pie viņas pienāca Gustavs un teica „Saki taču, man arī prasīja,” un tad jau aizgāja saruna arī ar viņu.…