Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:572295
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.03.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  ES STRUKTŪRFONDU VEIDOŠANĀS VĒSTURE    4
2.  ES STRUKTURĀLO INSTRUMENTU IZMANTOŠANAS PRINCIPI    6
3.  ES STRUKTŪRFONDU UN KOHĒZIJAS FONDA PAMATPRINCIPI    7
4.  ES REĢIONĀLĀS POLITIKAS MĒRĶI    11
5.  ES STRUKTURĀLO FONDU IZMANTOŠANA LATVIJĀ    15
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    18
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    19
  PIELIKUMI    20
Extract

Kā jebkurā valstī pastāv dažādi reģioni ar noteiktām vienojošām pazīmēm, vajadzībām un problēmām, tā arī ES, kas pārstāv dažādas valstis, pastāv atšķirīgi reģioni.
Atšķirību pamatā var būt dažādi apstākļi, piemēram:
- klimatiskie un ģeogrāfiskie (Francijas, Austrijas, Vācijas kalnu apvidi, Grieķijas salas, piejūras apgabali, Zviedrijas un Somijas arktiskie apgabali);
- dažādu tautsaimniecības sektoru attīstība un nodarbinātība tajos (lauksaimniecības reģioni Francijā, Apvienotās Karalistes rūpnieciskās pilsētas, piejūras zvejniecības reģioni Portugālē);
- kultūrvēsturiskie – kāda nācija vai etniskā grupa apdzīvo noteiktu teritoriju, piemēram, Apvienotās Karalistes (velsieši, angļi, īri), Spānijas (katalonieši, baski), Beļģijas (flāmi, valoņi) administratīvais sadalījums.
Uz atšķirīgo attīstības līmeni ES norāda arī statistikas dati, jo, piemēram, iekšzemes kopprodukta rādītājs (IKP) uz vienu iedzīvotāju (% no ES vidējā rādītāja) bagātākajā ES reģionā – Iekšējā Londonā (Apvienotajā Karalistē) – bija 242%, bet visvairāk atpalikušajā ES reģionā Ipeirā (Grieķijā) – 51%. Tajā pašā laikā lielas attīstības atšķirības vērojamas arī vienas valsts ietvaros, piemēram, Beļģijas reģionos: Brisele – 217% un Heino – 69%. Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 33% no vidējā IKP rādītāja ES.
Cenas dažādās valstīs atšķiras, tāpēc dzīves līmeni var salīdzināt tikai pēc tam, kad ir novērstas šis cenu atšķirības. To var izdarīt, aprēķinot salīdzināma un reprezentantīva preču un pakalpojuma „groza” cenu katrā valstī. Šo skaitli neizsaka valsts valūtas vienībās, bet kopējā mākslīgā valūtā, ko sauc par „pirktspējas paritātes standartu”(PPS).
Salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju PPS vienībās, tiek iegūts objektīvs dažādu valstu dzīves līmeņa sadārdzinājums, kas ES katrā valstī ir atšķirīgs. Visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju (PPS vienībās) ir Luksemburgā, bet viszemākais – Latvijā. Dažos reģionos (Latvija, Polija, Lietuva, Igaunija) IKP uz iedzīvotāju PPS vienībās ir mazāks par 50% no ES vidējā apjoma, citos reģionos (Luksemburga, Īrija, Dānija) tas ir par 25% augstāks nekā vidēji ES. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register