Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:927108
 
Evaluation:
Published: 23.10.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    4
1.  Eiropas apvienošanās vēsturiskā skatījumā    5
2.  Eiropas integrācijas izvēršanās    11
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Extract

Sabrūkot komunismam, Eiropā parādījās vairākas mazas valstis. No padomju okupācijas atbrīvojās Igaunija, Lietuva, Latvija. Čehoslovākija sadalījās atsevišķās valstīs. Dienvidslāvija pārvērtās Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā, Serbijā un Maķedonijā. Kaut gan Baltijas republikas atjaunoja neatkarību, ko tās baudīja pirms Otrā pasaules kara, un Dienvidslāvijas sadalīšanās bija asiņaina, kā tik daudzi līdzīgi neatkarības kari, tomēr tajā visā bija arī kaut kas jauns un suģestējošs.
Periodā starp abiem pasaules kariem uz Baltijas valstīm bieži vien raudzījās, kā uz nepraktiskiem, mākslīgiem lielvalstu radītiem veidojumiem. Čehoslovākija un Dienvidslāvija izveidojās tāpēc, ka to sastāvdaļas netika uzskatītas par dzīvotspējīgām valstīm. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pirms 80 gadiem, kad Vilsons, Klemanso un Loids Džordžs pārveidoja Eiropas karti, mazās valstis slikti funkcionēja gan kara, gan miera laikā. Valstij, lai tā būtu dzīvotspējīga, bija jābūt pietiekami lielai, lai sevi aizstāvētu un veidotu relatīvi noslēgtu ekonomisko tirgu.
Šodien nekas no tā vairs nav spēkā. Iestāšanās ES samazina nacionālo tirgu nozīmi. Dalība gan ES, gan NATO padara karu Eiropas dalībvalstu starpā par neiedomājamu, un uzbrukums pat vismazākajai NATO valstij izraisītu dalībvalstu reakciju. Zūdot šādiem ārējiem draudiem, saites, teiksim, starp čehiem un slovakiem (nemaz nerunājot par serbiem un horvātiem) ir pārāk vājas, lai attaisnotu kopīgu nacionālo valdību.
Eiropa kopumā ir pārāk atšķirīga, lai to pārstāvētu tikai tās ekonomisko un politisko interešu grupas, kas tagad dominē nacionālajās valstīs.
Paplašināšanās ir abpusēji izdevīga. Cēloņi, mērķi un iemesli, kāpēc Latvija un citas kandidātvalstis vēlējās iestāties Eiropas Savienībā, ir līdzīgi tai motivācijai, kas attīstās pašā Eiropas Savienībā par Savienības paplašināšanos Centrālā un Austrumeiropā. Paplašinot drošības un labklājības telpu, pieaug ne tikai jauno, bet arī līdzšinējo dalībnieku drošība. Iestāšanās Eiropas Savienībā mazina un novērš mūsdienās svarīgus drošības riskus ne tikai šīm valstīm, bet arī Eiropas Savienībai kopumā. Ar šo paplašināšanos Eiropas Savienība stabilizē arī Krieviju un rada labu pamatu sekmīgām kaimiņattiecībām.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register