Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:207862
 
Author:
Evaluation:
Published: 31.07.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 14 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
2.  Politiskā līdzdalība    4
2.1.  Politiskās līdzdalības formas    6
2.2.  Līdzdalības līmeņa ietekmējošie faktori    8
2.3.  Līdzdalība nevalstiskajās organizācijās    10
3.  Metode    11
4.  Situācija NVO jomā Latvijā    12
4.1.  NVO Latvijā    12
4.2.  Iedzīvotāju līdzdalība un attieksme pret NVO: iepriekšējo gadu pētījumi    12
5.  Rezultāti    15
5.1.  Zemā līdzdalības līmeņa cēloņi    15
5.2.  Faktori, kas varētu veicināt līdzdalības līmeņa celšanos    16
6.  Diskusija    17
7.  Secinājumi    18
  nobeigums    20
  Literatūra    21
  Anketas paraugs intervijām ar NVO pārstāvjiem    22
Extract

7. SECINĀJUMI
1) Lai gan nepilsoņi Latvijā sastāda ievērojamu daļu sabiedrības un dalība nevalstiskajās organizācijās ir viens no svarīgākajiem veidiem, kā līdzdarboties politiskajā dzīvē, tā līdz šim ir maz izpētīta tēma, ņemot vērā, ka nepilsoņiem Latvijā nav pieejama visizplatītākā līdzdalības forma- piedalīšanās vēlēšanās. Līdz ar to var rasties iespaids, ka šī nozīmīgā problēma nemaz nav aktuāla, lai gan aktivitātes līmenis ir ļoti zems, un atsvešinātība var kļūt bīstama pašai valstij.
2) Iepriekš veikti pētījumi un aptaujas liecina, ka mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju darbojas kādā NVO, turklāt nepilsoņu līdzdalības līmenis ir vēl zemāks, bet jāņem vērā, ka minoritātes tradicionāli ir neaktīvākas par sabiedrības vairākumu,
3) Vispārējo līdzdalības līmeni, kā atzīst aptaujātie eksperti un rāda iepriekšējo gadu aptaujas, ietekmē tādi faktori, kā valsts ekonomiskā situācija, pagātnes mantojums, arī informācijas trūkums no pašu nevalstisko organizāciju puses.
4) Iedzīvotāju materiālais stāvoklis tiek atzīst par svarīgu faktoru iedzīvotāju līdzdalības līmeņa regulācijā. Pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā vairumam cilvēku lielāko daļu laika aizņem sevis un ģimenes nodrošināšana, tādēļ jebkādām brīvprātīgām aktivitātēm paliek mazāk laika.
5) Izvērtējot Latvijas iedzīvotāju līdzdalības līmeni, jāņem vērā arī PSRS okupācijas gadi un no tā izrietošais mantojums- cilvēki bieži vien netic savai spējai politiskajos procesos kaut ko ietekmēt, ir pasīvi, vienaldzīgi. Tas ir saprotams, jo PSRS režīma laikā jebkāda brīvprātīga iniciatīva tika bremzēta, visas pilsoniskās aktivitātes tika saplānotas “no augšas”, un cilvēkiem, īpaši jau vecākās paaudzes, vienkārši nav šādas, demokrātiskas pieredzes. Turklāt svarīgi arī, ka nepastāv dialogs starp varu un sabiedrību, vai arī tas ir vāji izteikts, dažādi svarīgi lēmumi netiek izskaidroti un apspriesti ar sabiedrību- arī tāpēc iedzīvotāji nejūtas spējīgi kaut ko ietekmēt, un bieži vispār nejūt, ka kāds jautājums attiecas uz viņiem.
6) Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 4000 nevalstiskās organizācijas, tomēr sabiedrība patiešām zina, ar ko nodarbojas tikai neliels skaits no tām. Šī ir vēl viena problēma, kavējot līdzdalības iespēju, jo- kādi gan stimuli ir iesaistīties kādā organizācijā, kuras mērķi, plāni, uzdevumi nav skaidri. Teorētiķi norāda- jo sarežģītāka līdzdalības forma, jo mazāk tajā iesaistās cilvēku. Tad nu arī pašas organizācijas varētu šo ceļu nedaudz atvieglot, vairāk informējot sabiedrību par savu darbību, kļūstot atvērtākas un pieejamākas.
7) Līdzās šiem faktoriem, kas ietekmē visus sabiedrības locekļus, pastāv arī citi apstākļi, kas diktē to, ka līdzdalība NVO ir vēl zemāka nepilsoņu grupā. Intervētie nevalstisko organizāciju pārstāvji šeit runā par to, ka nepilsoņi nejūtas piederīgi valstij, no kā izriet nevēlēšanās strādāt citu mērķiem, atsvešinātības sajūta, ir arī valodas barjera.
8) Jāsecina, ka šie faktori cieši saistīti ar integrācijas jautājumiem- kā likt nepilsoņiem justies piederīgiem šai valstij un līdz ar to iesaistīties arī valsts sabiedriskajos procesos. Darbība nevalstiskās organizācijās ir viena no plašākajām līdzdalības iespējām tādai nozīmīgai sabiedrības daļai kā nepilsoņi, tā var būt arī viena no integrācijas iespējām, tomēr šķiet, ka pagaidām šī iespēja nav pietiekami novērtēta ne no pašu nepilsoņu, ne valsts puses.

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1324583
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register