Kopējās politikas Eiropā. Kopējā lauksaimniecības politika

Finanšu lietu Ministru padome 1970. gadā uzdeva īpašai darba grupai, ar autoritatīvu valdību un sastāvu sagatavot projektu par Ekonomikas un naudas sistēmu apvienošanos. Rezultāts:
Tautsaimnieciskā apvienošanās-> Kopējais iekšējais tirgus ar preču, pakalpojumu un ražošanas faktoru kustības brīvību.
1) Monetārā apvienošanās-> finanšu politikas noteikšana
Monetārā apvienošanās-> valūtas vērtības noteikšana-> iesaldētais kurss un vienota valūta
Vienotas valūtas ieviešanu kavēja 1971. gada 15. augustā starptautiskā finanšu sistēmas krīze, jo ASV atteicās no dolāra konvertēšanas pret zeltu. Naftas cenu pacelšana 1973 gadā sekoja papildus izejvielu cenu pacelšanas akcija, kas savukārt attiecās uz vienotas valūtas sistēmas attīstības jēgu. 1979. gadā izveidoja Eiropas monetāro sistēmu, kas pastāvēja no 1979- 1992 gadam. Eiropas monetārā sistēma pārdzīvoja sākotnējās krīzes( no 1979- 1982 gadam), krīžu laikā EMS parametri bija jākoriģē septiņas reizes, un gandrīz 10 gadu laikā panāca zināmu paliekošu dalībvalstu pamatvērtību satuvināšanos.
Kad tika veiktas pēdējās izmaiņas Kopienas pamatlīgumos, un šīs pārmaiņas pieņemtas Amsterdamas līgumā ,1998. gada maijā bija lēmums par pāreju uz euro.
Ratificējot LES, dalībvalstis piekrita pievienoties vienotai valūtas sistēmai, līdzko tautsaimnieciskie procesi pietiekoši daudzās dalībvalstīs atbilst konkrētiem makroekonomikas kritērijiem:
• Inflācijas kurss nepārsniedz trīs zemākos inflācijas tempus dalībvalstīs
• Valsts parāda samazināšana līdz kopīgi pieņemtam līmenim
• Valūtas mehānismā paredzētās disciplīnas ievērošana
• Ilgtermiņa aizdevumu procenti nedrīkst vairāk kā par 2% pārsniegt šīs likmes caurmēru trijās spēcīgākajās dalībvalstīs.7
…