Marksisma transformācija 19.gadsimta beigās - 20.gadsimta sākumā

Revizionisma rašanās strādnieku kustībā
Eduards Bernšteins
(1850-1932)
Pašās XIX gadsimta beigās (1896-1898) izskanēja E. Bernšteina aicinājums pēc marksisma pamatprincipu revīzijas. Bernšteins uzskatīja, ka marksisms ir pārāk materiālistisks, dialektisks un deterministisks, tas pārspīlē ekonomiskās bāzes lomu un nenovērtē ideoloģisko un ētisko faktoru lomu sabiedrības dzīvē. Bernšteins aicināja pārskatīt vairākas Marksa socioloģiskās un sociāli politiskās teorijas pamatnostādnes, piemēram, Marksa tēzi par proletariāta neizbēgamo grimšanu nabadzībā.
Bernšteins pieslējās t.s. "ētiskajam sociālismam" - mēģinājumam papildināt objektīvistiski interpretēto marksismu ar indivīda darbības tikumisko pusi, saskatot tajā nepieciešamu sociālās darbības momentu un meklējot tajā sociālisma pamatojumu. Šajā sakarā Bernšteins uzsvēra nepieciešamību pārskatīt Marksa sociālisma koncepciju.
Markss "Gotas programmas kritikā" (1875) traktēja sociālismu kā sabiedrību, kas ir komunistiskās sabiedrības pirmais posms, likumsakarīgs sabiedrības attīstības rezultāts un ceļš uz to ved caur revolūciju un proletariāta diktatūru (sociālisms kā sabiedrība). Bernšteins, turpretim, saprata sociālismu kā ētisku ideālu, kas, būdams pilnībā nesasniedzams, kalpo par sabiedrības pakāpeniskās pilnveidošanas determinanti (sociālisms kā tendence uz sabiedrības humanizāciju). Līdz ar to Bernšteins nostājās uz reformisma pozīcijām, uzsverot kapitālistiskās sabiedrības pakāpeniskās reformas priekšrocības salīdzinājumā ar marksismam tradicionālo revolucionāro katastrofismu.…