Secinājumi
Sabiedrības politiskā līdzdalība ir neatņemams process demokrātiskas valsts pastāvēšanā. Darba sākuma tika izvirzīti divi problēmjautājumi un divas hipotēzes. Problēmjautājumu atrisināšnai tika apskatīti konkrēti dati, tie slaīdzināti. Atbildot uz šiem jautājumiem, tika arī konstatēts, vai hipotēzes apstirpinās vai nē. Terorētiskājā daļā tika apskatīta poltiskās līdz dalība tās veidi, un kā sabiedrība spēj iesaistīties politiskajās norisēs.
Sabiedrības iesaistīšanās poltiskajos notikumos ir svarīgs process, jo tas ļauj tai izteikt savu gribu un izmantot suverēno varu valstī. Katrā valstī politiskā līdzdalība var izpausties dažādi. Tas ir atkarīgs no valstī pastāvošās poltiskās sistēmas, sabiedrības ieinteresētības potiskajos procesos, iedzīvotāju politiskās izglītības utt. Referātā tika apskatīti daži no vediem, kā valsts iedzīvotāji var iesiastīties poltiskajos procesos. Latvijā vispopulārākais politiskās līzdalības veids ir Saeimas vēlēšanas. Tāpēc šājā referātā tika apskatīta Latvijas balstiesīgo pilsoņu aktivitāte Saiemas vēlēšanās no 1991. Līdz 2011. gadam. Izpētot datus par vēlētāju aktivitāti, tika izdarīti secinājumi par to aktivitātes pieaugumu vai kritumu. Var izdarīt secinājumus, ka balstiesīgo aktivitāte Saeimas vēlēšanās kopumā samazinās. Tā kā piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ir izplatītākais sabiedrības poltiskās līdzdlaības veids, tas ļauj arī secināt, ka politiskā līdzdalība Latvijā sarūk. Darba sākumā tika izvirzīta hipotēze (Latvijas pilsoņu politiskā līdzdalība pēdējo desmit gadu laikā kopumā ir samazinājusies). Izpētot iepriekšpieminētos datus par Latvijas balstiesīgo pilsoņu aktivitāti Saeimas vēlēšanās, var secināt, ka hipotēze ir apstiprinājusies. Iedzīvotāju politiskās līdzdalības aktivitāte ir mainīga. Šai līdzdalības dinamikai ir vairāki cēloņi. Referāta tika apskatīts, vai Latvijas iedzīvotāju ikmeneša vidējie ienākumi ietekmē sabiedrības aktivitāti poltiskajos procesos. Tika apskatīti dati par Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumiem no 1995. gada līdz 2010 . gadam. Dati liecināja par to, ka ikmēneša ienākumi kopumā palielinās. Salīdzinot vēlētāju akstivitātes izmaiņas un ienākumu izmaiņas, tika noskaidrots, vai ienākumiem ir tieša ietekme un vēlētaju aktivitāti. Rezultāti liecina par to, ka Saeimas vēlēšanās balstiesīgo aktivitāte no 1995. gada līdz 2006.gadam samazinās, taču iedzīvotāju ikmēneša vidējie ienākumi šajā periodā pakāpeniski palielinās. Tātad, var secināt, ka darba sākumā izvirzītā otrā hipotēze (Jo lielāki ir Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumi, jo lielāka ir to politiskā aktivitāte) nav apstiprinājusies.
…
