Secinājumi
Analizējot drošības raksturu Rietumbalkānu drošības kompleksā, valstu attiecības un kopīgās intereses 20.gs beigās un 21.gs sākumā NATO pārklājuma ietekmē tika skatītas konkrētās valstis: Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Horvātija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova un Melnkalne, taču pētot attiecības pirms NATO iejaukšanās, netiek skaidri uzsvērtas valstu attiecības, bet valstu sastāvā ietilpstošo etnisko grupu savstarpējās konfliktattiecības.
Darba mērķis- izpētīt Rietumbalkānu drošības kompleksa valstu savstarpējās attiecības un to raksturu pirms un pēc NATO iesaistīšanās- tika izpildīts. Attiecības pirms NATO iesaistīšanās, tika raksturotas pēc etnisko grupu izraisītajiem konfliktiem reģionā, agresīvām, naidīgām darbībām vienai pret otru, kā arī valstu kopīgajām interesēm pēc Aukstā kara beigām. Attiecību raksturs pēc NATO iesaistīšanās reģiona nesatbilitātes mazināšanā reģionā tika vērtēts, skatot NATO misijas reģionā un valstu tuvināšanos NATO, ņemot dalību tā piedāvātajās programmās.
Jau vēsturiski Balkānos dzīvojošām tautām trūka kopīga mērķa, lai tās izbeigtu karadarbību, centienus iegūt varu vienai pār otru un dzīvotu mierā un saticībā. Tā vietā katra atsevišķi cīnījās par savas drošības panākšanu, bet Serbi koncentrējās uz varas iegūšanu teritorijā un citu nāciju pakļaušanu.
Draudzīguma un naidīguma attiecību modelis laika posmā no Aukstā kara beigām līdz mūsdienām ir mainījies. Naidīguma attiecības, kas izpaudās kā vardarbīgi konflikti un etniskā tīrīšana, bijušajās Dienvidslāvijas valstīs 1990. gados izraisīja etniskā neviendabība reģionā un savstarpējais nacionālais naids starp etniskajām grupām. Sabrūkot Dienvidslāvijai neatkarību un autonomiju ieguvušās valstis sāka apstrīdēt viena otras pretenzijas uz teritoriālajiem valstu robežu jautājumiem un etnisko minoritāšu tiesībām, kas sekmēja militāru akciju rašanos un pievērsa reģionam pasaules uzmanību. Kā jau ikvienas valsts un iekvienas nācijas viena no galvenajām interesēm ir savas nācijas drošības nodrošināšana. Kopējo interešu neesamība veicināja Balkānu valstu sašķelšanos un naidīgu attiecību veidošanos, kas no jauna un jauna izraisīja konfliktus, militāras darbības, etniskās tīrīšanas, kas radīja ilglaicīgu spriedzi un savstarpējas naidījuma attiecības.
…
