Krievijas notikumi un to iespaids uz stāvokli Eiropā 1917.-1920.gadā

1919. gada pavasarī izcēlās nesaskaņas boļševiku līderu starpā. Nesaskaņas veidojās par jautājumu- vai labāk atcelt aizsarg pozīciju pret Kolčaku, un labāk koncentrēt spēkus Dienvidu frontē, kur briesmas likās lielākas, vai arī piebeigt pa priekšu Kolčaku. Vēl vienas nesaskaņas radās Dienvidu frontē- vai labāk sūtīt spēkus uzbrukumā Deņikina armijai, kā to vēlējās Trockis, vai sūtīt karaspēku ieņemt Donas kazaku reģionu, kā to vēlējas Kameņevs un Staļins. 3
1919. gada rudenī notika kritisks pavērsiens pie Petrogradas. Situācija izveidojās tik bīstama, ka Ļeņins vēlējās pamest pilsētu. Savukārt Staļins un Trockis pārliecināja Politbiroju, ka Petrogradas noturēšana ir absolūti nepieciešama. 4
Trockis ar sarkano armiju sakāva gan Kolčaka, gan Deņikina spēkus, un 1919. gada beigās Baltā armija tika sakauta, un tā vairs nebija spējīga nopietni apdraudēt valsts centrālos rajonus. Lielākā Deņikina armijas daļa atkāpās uz Krimu, kamēr lielākā daļa Sarkanās armijas iesaistījās karā ar Poliju. Pēc sakāves Polijā Sarkanā armija uzbruka Krimai, sakaujot Baltās armijas pārpaliekas, pēdējie balto kareivji evakuējās uz Turciju 1920. gadā.
…