Pragmatika, iespējams varētu palīdzēt manā bakalaura darbā, jo es strādāju ar semantikas specifiku pasakās, kā jau noskaidroju, pragmatika iet ciešā solī kopā ar semantiku. Piemēram, viens no intertekstēmu klasificēšanas veidiem ir komponentāras intertekstēmas.
Komponentārā intertekstēm ir interteksētama, kuru ieraugot tekstā, lasītājs spēj atpazīt cita teksta vai avota klātbūtni, pat ja intertekstēma aizstāsta ar citu tēlu, savādāk noformulētu darbību vai citātu. Piemēram, Noras Ikstenas pasakā „Irbju pļaviņa”. „Irbes ar visu Jukumu pacēlās gaisā. Tik vien vecie redzēja, ka viņu Jukums, Irbju nests, aizlīgoja pār ezeru.” Lasītājam rodas asociācijas ar Hansa Kristiena-Andersena, (Andersen, 1805 – 1875) pasaku „Meža gulbji”, kad brāļi (gulbji) nes māsu Elīzi pār mežiem, ezeriem viņas uzaustajā tīklā „Elīze apgūlās uz tā, un, kad parādījās saule un brāļi pārvērtās par meža gulbjiem, viņi saņēma tīklu knābjos un cēlās augstu padebešos ar mīļo māsu, kas vēl gulēja.” Darbība ir viena un tā pati, taču ir aizstāti personāži. Un semantiski šos personāžus var salīdzināt, kā es to darīju savā otrā kursa studiju darbā. Jukums un Elīze ir cilvēki, jaunieši, var teikt, pat atstumti no sabiedrības. Jukumu nevarēja ciest miesīgs tēvs, jo dēlam nepadevās neviens darbs, tāpēc viņš savu dēlu pārvērta par putnu biedēkli un lika caurām dienām stāvēt labības lauka malā. Elīzi un viņas vienpadsmit brāļus ienīda viņu pamāte, viņa pārvērta brāļus par gulbjiem. Irbes un gulbji ir putni, kas abās situācijās izglāba galvenos varoņus. Arī situācijas ir līdzīgas – putni pacēla augstu, augstu jauniešus un aizlaidās, tādā veidā izglābjot jauniešus. …
