Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:631624
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.05.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Time period viewed: 2011 - 2015 years
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    2
  Nedzirdīgo zīmju valodas vēsture    4
  Komunikācijas metodes    9
  Nedzirdīgs bērns interpretē nedzirdīgo zīmju valodu    13
  Sabiedrības attieksme    16
  Pētījuma daļa    21
  Secinājumi    26
  Izmantotā literatūra    28
Extract

6. Secinājumi
Komunikācija ir informācijas apmaiņas un savstarpējo attiecību veidošanas process. Dabiska, sabiedrībā vispārpieņemta komunikācijas sistēma ir valoda. Tomēr ir cilvēki, kuriem ir ierobežotas iespējas savstarpējās saziņas procesā lietot mutvārdu runu. Pie šīs grupas pieder arī personas ar dzirdes traucējumiem. Nedzirdīgiem cilvēkiem zīmju valoda ir dzimtā valoda, un tas ir būtisks elements katra nedzirdīgā dzīvē – tikai ar zīmju valodu ir iespēja nedzirdīgam cilvēkam izpaust savas visdziļākās emocijas un sajūtas.
Nedzirdīgiem cilvēkiem zīmju valoda ir dzimtā valoda, un tas ir būtisks elements katra nedzirdīgā dzīvē – tikai ar zīmju valodu ir iespēja nedzirdīgam cilvēkam izpaust savas visdziļākās emocijas un sajūtas.
Personām, kurām ir dzirdes traucējumi komunicē gan ar sev līdzīgiem – citiem nedzirdīgajiem, gan ar dzirdīgiem, ja vien tie spēj pacietīgi uzklausīt nedzirdīgo.
Dzirdīgiem vecākiem ir grūti apgūt zīmju valodu, tā, lai ar to sazinātos ar bērnu ikdienā. Jebkuru valodu, kas nav apgūta bērnībā, vēlākā dzīves laikā grūti iemācīties. Tāpēc vecāki labprātāk izvēlas kādu no zīmju sistēmām, kas ir tuvākas runas valodai. Tās iemācīties ir vieglāk, jo to gramatiskā daļa ir līdzīga runas valodai, tādējādi ar bērnu var uzsākt sarunāties gandrīz uzreiz.
Dzirdīgais var veicināt veiksmīgu saskarsmi, skaidri izrunājot vārdus un apbruņojoties ar pacietību. Nedzirdīgajam ir vieglāk sarunāties tikai ar vienu dzirdīgo, nevis vairākiem, jo viņam jāspēj izsekot otra mutes kustībām.
Pētījums parādīja, ka nedzirdīgie uzskata zīmju valodu kā primāro saziņas līdzekli. Kā arī uzsver, ka ar NZV ir iespēja labāk rast kontaktu ar dzirdīgo, ja vien viņš māk vai mācētu NZV. Uzsvars arī uz to, ka sabiedrībā būtu jāizplata vairāk NZV, tas mazinātu pārpratumus.
Kursa darba autore uzskata, ka pētījumu būtu vērtīgi turpināt, jo tad varētu noskaidrot, kā NZV mūsdienās ir mainījusi nedzirdīgu jauniešu saskarsmi ar dzirdīgiem jauniešiem.

Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register