Ģenētiskā atmiņa glabā informāciju, kura nosaka organisma anatomisko un fizioloģisko uzbūvi tā attīstības procesā, kā arī iedzimtās uzvedības formas(instinktus).DNK(dezoksiribonukleīnskābes) molekulās glabājas informācija, un kā šīs informācijas nesējam DNK piemīt specifiskas īpašības. DNK ir noturīga pret bojājumiem, spējīga labot dažus no tiem, kas savukārt stabilizē DNK informatīvo sastāvu. Šī un vēl citas īpašības tad arī nosaka iedzimtās īpašības stabilitāti.
Dzīves laika atmiņa. Tā ir informācijas glabātuve, kura ir iegūta no cilvēka piedzimšanas brīža līdz viņa nāves brīdim. Šo atmiņas veidu būtiski ietekmē ārējie apstākļi.
Impritings- starpposms starp ģenētisko un dzīves laika atmiņu, vērojams tikai att/īstības agrīnajā periodā, tūlīt pēc piedzimšanas. Impritinga laikā veidojas ļoti noturīgas, specifiskas cilvēka attiecības ar konkrētu ārējās vides objektu. Impritings būtiski atšķiras no parastās iegaumēšanas, jo neskatoties uz to, ka saikne ar šo ārējās vides objektu ir viens īslaicīgs mirklis, precīzi noteikts periods cilvēka dzīves ciklā, reakcija uz to neatslābs un ir nenovēršams fakts. Cilvēkiem impritings tiek novērots līdz sešu mēnešu vecumam. Impritinga bioloģiskā nozīme saistīta ar psiholoģiskās aizsardzības (māte) veidošanos un, nespēju izveidot šo psiholoģiskās aizsardzības mehānismu, rodas neatgriezeniskas pārmaiņas uzvedībā. Mākslīga bērnu izolācija no mātes kā siltuma, maiguma un uzmanības izstarojoša avota ir bīstama līdz trīs gadu vecumam. Izolācija no mātes vai kāda cita tuva cilvēka agrā bērnībā var novest pie intelekta pazemināšanās, sociālās uzvedības anomālijām, paaugstināta jūtīguma, pie agresivitātes pastiprināšanās. Trīs mēneši „bez mīlestības” līdz trīs gadu vecumam ir pietiekami ilgs laika posms, lai bērna psihē norisinātos pārmaiņas, kuru sekas nav iespējams vairs pilnībā novērst. Tātad imrpitings kā dzīves laika atmiņas veids ir gandrīz tikpat noturīgs kā ģenētiskais atmiņu veids.
Atkarībā no iegaumējamā materiāla modalitātes.
Atkarībā no tā, kuri analizatori vairāk tiek nodarbināti, lai iegaumētu:
Redzes atmiņa
Dzirdes atmiņa
Taktiālā atmiņa
Ožas atmiņa
Garšas atmiņa
Kinestētiskā atmiņa
Atkarībā no iegaumējamās informācijas rakstura
Emocionālā atmiņa
Saglabā jūtas, ko cilvēks ir pārdzīvojis. Spēcīgus emocionālus iespaidus cilvēks atceras ilgāk.
Kustību atmiņa
Tiek iegaumētas un reproducētas kustības darbības. Tā ir pamatā mūsu darba, sadzīves un sporta kustībām.
Semantiskā atmiņa.…
