Viens no svarīgākajiem sociālās pašnoteikšanās aspektiem cilvēka dzīvē ir profesijas izvēle, un jo plašāka tā ir, jo psiholoģiski grūtāk izvēlēties. Tikai darbības rezultātā var patiesi izprast profesijas būtību un piemērotību konkrētajam indivīdam, bet diemžēl visas profesijas izmēģināt nav iespējams. Cilvēkiem ir doti dažādi talanti un spējas, kuriem jāatrod pareizais pielietojums dzīvē. Ne vienmēr to atrast izdodas ātri un viegli. Daudzi cilvēki savā dzīvē ir ilgu laiku darījuši to, kas viņiem nemaz nešķiet tik interesants un aizraujošs, turklāt arī ne visai padodas, bet pēc kāda laika, kaut arī ļoti ilga, ir apzinājušies savas labākās spējas un attiecīgi pievērsušies citai nodarbei. Tā, piemēram, slavenais mākslinieks Gogēns savu profesionālo darbību uzsāka kā baņķieris, iedams tēva pēdās, bet pēc kāda laika saprata, ka viņa patiesais dzīves aicinājums ir māksla un pievērsās tai, turklāt ar izciliem panākumiem.
Tomēr profesijas izvēle nav neierobežotu iespēju lauks. Tā vienlaicīgi ir arī sevis ierobežošana. Profesijas izvēle, lai arī kāda tā būtu – ārsts, galdnieks, uzņēmējs, baņķieris, pārdevējs vai pavārs – padara cilvēku par kaut ko noteiktu; viņam tiek piešķirta konkrēta darbības sfēra, kurā taustāmi realizējas viņa spējas un talanti, kas vienlaicīgi nozīmē atteikšanos no darbības citās sfērās, tādejādi veikt šo atbildīgo un vienlaicīgi arī pašierobežojošo izvēli nebūt nav viegli
…
