Saglabāšana.
Kad informācija ir iekodēta, tā saglabājas atmiņā nenoteikti ilgu laiku kā lietderīgas, vēlāk izmantojamas zināšanas.
Realitātes mentālās reprezentācijas, ko glabājam atmiņā, rodas tieši kodēšanas procesā, kuras tiek izmantotas, sastopoties savā apkārtnē ar kādu jaunu notikumu. Strukturāli šo reprezentāciju, iespējams, rada neiroloģiskas pārmaiņas neironu sinapsēs (Abel et al., 1995). Saglabāšanās kods galvenokārt ir vai nu verbāls, vai sensoras dabas. Notikumu, kurš jasaglabā atmiņā, parasti var pārvērst par verbālu aprakstu. Reizēm kodēšana saistas ar kustību vai darbību – to dažreiz sauc par „kustību atmiņu”. Kā piemērs tam – kā ar rokas pārvadu pārslēdz automašīnas ātrumu.
Epizodiska atmiņa – attiecas uz notikumiem indivīda personīgajā pagātnē, un tā saistās ar personīgo pieredzi. Epizodiskas atmiņas ir autobiogrāfiska notikuma jeb pieredzes(epizodes) mentālā reprezentācija. Tā ietver informāciju par agrāko notikumu laiku un vietu. Šo jēdzienu 1972. gadā ieviesa E. Tulvings.
Semantiskā atmiņa – tā parasti nav atkarīga ne no laika, ne no konkrētas vietas, tā nesaistās ar konkrētas personas autobiogrāfiju, un tās saistība ar citiem faktiem ir plašāka un vispārīgāka. Semantiskās atmiņas ir zināšanas par priekšmetiem vai notikumiem, kas ir abstrakti tajā ziņā, ka indivīds neaatceras kur vai kad tos apguvis. Semantiskā atmiņa kā apakšsistēmu ietver epizodi.
…
