10. SECINĀJUMI
Apskatot šobrīd Latvijā spēkā esošās likumdošanas normatīvos aktus, likumus un noteikumus, nenoliedzami Latvijā ir veiktas infrastruktūras pieejamības iestrādes, kuru realizēšana būvniecības procesos, veicina cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvietošanās iespēju
uzlabošanu. Tomēr atsevišķi regulējumi neparedz efektīvu pieejamības veicināšanu. Ir nepieciešama sistēma, kura spētu darboties cilvēku ar īpašām vajadzībām labā.
Darba autors vēlas uzsvērt – konsultējoties ar vides speciālistiem, viņi norāda, ka Latvijā ir tendence pieaugt izpratnei pret lietām, kuras, iespējams, neskar pašu, taču vistiešākajā veidā ietekmē cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Sabiedrībā pamazām izzūd vienaldzīgā attieksme un neiecietība, kas iespējams mūsu tautai ir bijusi tik pazīstama.
Autors, darba veikšanas gaitā, nonācis pie secinājumiem:
a) Latvijā ir veiktas iestrādes, kurās tiek paredzēti atsevišķi ielu infrastruktūras elementi, kas kalpo kā palīglīdzeklis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
b) Latvijā spēkā esošā likumdošana, kas attiecas uz cilvēku ar īpašām vajadzībām
pārvietošanās iespēju nodrošināšanu neparedz tās obligātu ievērošanu. Esošajā
likumdošanā nav atrasta informācija par jebkādu sankciju pielietošanu, ja kāds no
projektēšanas vai būvniecības punktiem nav ievērots;
c) atsevišķi projektēti un izbūvēti infrastruktūras elementi nedarbojas kā kvalitatīvu pārvietošanās uzlabojumu kopums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
d) Latvijā darbojas spēcīgi un profesionāli vides pieejamības un universālā dizaina
speciālisti, kuri ir izstrādājuši efektīvas vadlīnijas, ieteikumus un pamācībās attiecībā uz vides pieejamības uzlabošanu Latvijā.;
e) lai izveidotu pieejamu vidi nav iespējams vadīties tikai pēc izstrādātajā likumdošanā norādītajiem parametriem – darba norisē ir jāpieaicina profesionāli vides pieejamības eksperti.
11. IETEIKUMI
Lai Latvijā efektīvi darbotos vides pieejamības un universālā dizaina koncepts, darba autors izvirzījis ieteikumus:
a) skaidrot sabiedrībai un veicināt izpratni par vides pieejamības nepieciešamību, jo tikai mēs paši esam topošie inženieri, pašvaldību vadītāji, projektētāji, būvnieku un tajā pašā laikā patērētāji;
b) veikt grozījumus esošajā likumdošanā, paredzot vides pieejamības uzlabošanas
vadlīnijas kā obligātas;
c) paredzēt atbildību un iespējamas sankcijas, ja grozījumi likumdošanā netiek ievēroti;
d) likumdošanu grozīt saprāta robežās, paredzot gadījumus, kad grozījumus objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams realizēt;
e) vides pieejamību veidot kā sistēmu. Nedrīkst aprobežoties ar marķētu luksoforu,
domājot, ka tā ir pieejama vide. Šajā gadījumā vide ir pieejama, ja līdz cilvēks ar
īpašām vajadzībām tiek aizvadīts (ar taktilajām vadlīnijām, brīdinošajām joslām) līdz luksoforam, kur gājēju pāreja projektēta un izbūvēti vadoties pēc gājēju pāreju veidošanas vadlīnijām.…
