Traģiskais Mārtiņa Zīverta lugā "Kāds, kura nav"

Zīras vīrs ir aizgājis karā un pazudis bez vēsts jau 2 gadus.
Zīra: „Un jau divi gadi man par viņu nav nekādu ziņu. Es neticu, ka viņš vairs ir dzīvs. Esmu viņu meklējusi visu šo laiku, bet viņš pazudis bez pēdām. Ja viņš nav kritis kaujā, tad viņš apgūlies kaut kur Sibīrijas tundrā... tāpat kā daudzi tūkstoši viņa cīņas biedru.”
Dzīves apstākļi bēgļu nometnē. Precīzāk tas, ka bija jāpārdod sev svarīgas lietas, lai nodrošinātu iztiku.
Iraids: „Mainīt šo krustiņu pret - - Zīra![..]”
Zīra: „Jā, līdz šim tev nebija nekā cita kā viens zeķu pāris. [..]
Iraids: „To zeķu pāri mēs jau rīt apēdīsim. Par to mēs dabūsim kartupeļus. Priecājies, man jau ir sarunāts.”

Zīras un Iraida vainas apziņa par to, ka viņi mīl viens otru. …