Regīnas Ezeras romāna "Nodevība" eksistenciālisma iezīmes un analīze

Par Autores tēlu vēl pieminētu, ka visdrīzāk, ka Autore romānā ir pati Regīna Ezera, jo meitas romānā nosauktas tieši tādos pat vārdos, kādos R. Ezerai tās ir; tā pat kā R. Ezera, arī Autore savu dzīvi neiedomājas bez suņa u.c. līdzības, kas tomēr nedod iemeslu domāt, ka tas ir biogrāfisks romāns, jo romāna centrā nav pati R. Ezera.
4. Kompozīcija.
Kā jau minēju, šis romāns nav tāds romāns, kādu uztver ar vārdu „romāns”. Šis romāns sastāv no Autores ierakstiem dienasgrāmatā un vēstulēm galvenajai varonei. Arī tas, ka romāna „Nodevība” ir „Kāda stāsta anatomija”, norāda, ka autore izvairās no vārda „romāns” lietošanas, norāda uz to, ka šis darbs ir atšķirīgs no citiem romāniem.
„Nodevība” ir reālpsiholoģisks romāns, kas vēsta par Autores mīlestību uz Literatūru (pēc G. Bereļa vārdiem, kuriem nevaru nepiekrist).
Ļoti būtiska īpatnība, kas raksturo šo romānu ir gredzenveida kompozīcija (pirmā vēstule romānā ir gan pirmā, gan pēdējā). Romāns it kā sākas no beigām. „Pati beidzamā vēstule „Manuskriptam pievienota vēlāk”” ir vēstule, ko Autore uzraksta Irēnai pašās beigās (pēc Autores uzrakstītā romāna). Lasot to pašā sākumā, Autore izstāsta būtiskākos notikumus, atziņas, secinājumus par visu to laiku, kad raksta romānu, taču izlasot to pašā sākumā tas nedod nekādu skaidrību, jo vārdi, notikumi, kas pieminēti, lasītājam neko neizsaka, kaut arī viss sižets īsumā tiek apstāstīts. Taču izlasot šo vēstuli vēlreiz (kad jau viss romāns ir izlasīts), lasītājs to uztver pavisam savādāk – tā izliek visus punktus uz „i”.
…