1941.gada lielais dzīves pavērsiens

Kāda dzīve bija tur- Sibirijas plašumos? Aukstums, bads, slimības, pārcilvēcisks darbs, necilvēcība- raksturo nelaimīgo dzīves apstākļus. Viņi tika aizdzīti uz koka barakām, kuru škirbās bija paslēpušās badā sastingušās blaktis un sajūtot cilvēku siltumu, tās atdzīvojās, apsēdot jaunatvestos. Baraku sienas bija apledojušas. Darba diena sākās plkst. 6 un beidzās plkst 8 vakarā. Ja dienas norma tika izpildīta, tad ieslodzītie dabūja pārtikas talonus, lai saņemtu ūdeņainu strebēkli. Ja neizpildīja, tad to gaidīja karceris aukstumā. Lai cīnītos ar avitaminozi cilvēki vārija skuju novārijumu un to dzēra. Daudz nokrita svarā, daži pat svēra ap 35 kg. Invalīdi, pēc nometņu priekšniecības, bojā ”ražošanas statistiku” un bija ieinteresēti, lai tie ātrāk nomirst. Valdību neinteresēja, ka ”ražotājspēks” nespēj strādāt bez ēšanas, bez apģērba un atpūtas.Dažs, kaut kādu cementa maisu apģērbis strādā meža darbos būdams no aukstuma zils. Necilvēcība visam pāri!…