negaisiem, no iekārību briesmu bultām vairies!”
Polonijs Ofēlijai skairdo to pašu, ko Laerts:
„Kas attiecas uz princi Hamletu, Tu tici viņam to, ka viņš ir jauns un viņa robežas daudz plašākas kā Tev. Ar vārdu, Ofēlij, tā zvērestiem Tu netici, tie īsti nav, ne tādi, kā rāda tērps; tie viltus aizgādņi, kas svētulību dveš, lai pieviltu. Un reiz par visām reizēm pasaku -Es negribu, ka sākot ar šo dienu, Tu kaut mirkli tērzētu ar Hamletu. Liec vērā!”
Arī Hamlets izsakās par karaļnamā pieņemtajām normām un jaunā karaļa varas izpausmēm:
„Ir šonakt karal's nomodā un dzīro, dzer, plātās, lēkā, grīļodamies dejā.Un, tiklīdz vīna kauss ir iztukšots, to pavēstot, dārd bungas, taures skan”, Horācijs: „Vai tāds šeit paradums?”,
Hamlets: „Jā, diemžēl tāds.Un, lai gan es šeit esmu piedzimis, ar to sen apradis, man šķiet, ka lielāks gods to būtu atmest, nevis ievērot. Šīs stulbās dzīres ceļ mums neslavu pie tautām austrumos un rietumos.”
Par Hamleta mātes pārsteidzīgajām precībām Hamlets pārdzīvo no visas sirds. Karaļa sirdsapziņas novērošanai un arī mātes pacietība mēra izināšanai un sirdaspziņas modināšanai Hamlets izmantojo ceļojošo aktieru palīdzību. Viņš tiem palīdz iestudēt nelielu uzvedumu, kurā Hamlets ir aprakstījis īstā karaļa, sava tēva slepkavības norisi. Teksts no teātra uzveduma:
„Ak, rimstiet jel! Tā būtu nodevība, Ja pirmā bija īsta mīlestība. Lai lāsts man otra vīra glāsti kļūtu, ja ņemtu to, kas pirmo nāvēj's būtu..” , Karalis: „ Kā šo lugu sauc?”,Hamlets: „Peļu slazds[..] Šai lugā notēlota slepkavība, kas notikusi Vīnē. Gonzago ir hercoga vārds, viņa sievu sauc - Baptista. Jūs tūliņ redzēsiet, ka tas ir nelietīgs gabals. Bet kas par to? Jūsu majestāti un visus mūs, kam skaidra sirdsapziņa, tas neskar. Kam niez, lai kasās, mūsu āda vesela.”
…
