Imanta Ziedoņa personība un epifānijas

Nebūdams džoisisks, Ziedonis raksta dzejas piesātinātu prozu, kura cenšas atklāt dzīves un nāves pašu parastāko jēgu. Šie dzejoļi prozā ļauj lasītājam iepazīties ar oriģināla mūsdienu literatūras morālista personību.”(D.Grigoresku. Epifanii Kontemporanul, 1975, 3.okt.- Rumāņu val.)
“Viņa valoda ir viegla un gaisīga, nekas netraucē. Nekur netraucē nevajadzīgas līdzības vai paralēles. Katrs vārds, katra līdzība atrodas tur, kur tai jābūt. Kustība ir Ziedoņa lirisko prozas miniatūru dzinulis. Ar I. Ziedoni mūsu kultūras laukā atskanējusi neparasta putna klusināta dziesma. Klausieties viņa dziesmā!”( J. Kantors, Arbetarbladet, 1978, 17.jūn.- zviedru val.)

Priekšlikumi un secinājumi
I.Ziedoņa epifānijas ir kā mazi uzplaiksnījumi, kā mazas uguntiņas, kas atspīd cilvēkam ceļā uz savu sirds mājokli, uz ikdienas steigā nepamanītām pamatvērtībām. Agri vai vēlu ikviens indivīds nonāk pie dzīves jēgas atziņas, ka visa pamatā ir daudz epifāniju mirkļu, kas veido dzīves dienas, mēnešus, gadus.
Pozitīvi vērtējami trīsstūru attiecību modeļi, atklāju vienkāršu, zināmu, bet līdz galam neapzinātu gudrību un atziņu par tiem, bija iespēja pārdomāt, kādos attiecību modeļos un kā es tajos esmu, dzīvoju un eksistēju.
Novēlu ikvienam lasītājam rast kādu gaismas, atklāsmes mirkli, kas brīdi pa brīdim uzplaiksnī smalkajās Ziedoņa epifānijās.Un atcerēties vai paņemt to tajās dzīves pelēcīgajās, vienmuļajās ikdienas rutīnas dienās, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā un cilvēks to nesaprot.
…