Rūdolfs Blaumanis "Indrāni"

CETURTAIS CĒLIENS
Māte atzīstas Līzei, ka spieķīti lieto tāpēc, ka ir neredzīga.
Tēvs uzdod tiesā Edvartu.
Tēvs Kaukēnam lūdz tiesā ierasties kopā ar māti.
Noliņš pošas iet pasaulē, un pirms aiziešanas atnes tēvam savu mantas kambaru- lādīti.
Guste cenšas atrunāt Noliņu no došanās pasaulē, bet bez rezultātiem.
Tēvs dod solījumu mātei.
Tēvs. „Tevis dēļ māt. Es sakodīšu zobus un lūkošou viņam to lietu piedot. Bet no kā es neatkāpšos: te- te viņam uz ceļiem būs lūgties, lai es to māju atkal ņemu atpakaļ.”(48.lpp)
Edžiņš atvadās no Noliņa.
Ieva nevēlas izlīgt ar vecajiem.
Edvarts nepieņem mātes lūgumu izlīgt ar tēvu.
Paņemdams savas harmonikas Noliņš aiziet no Indrāniem

PIEKTAIS CĒLIENS
Zelmiņa ienāk pirtiņā , kurā nupat izsists stikls un pēc tēva lūguma salasa stikla lauskas un paliek tēvam pagalvī no grīdas pacelto akmeni.
Tēvs lūdz nodot sveicienos Kārlim, kad tas pārnāk mājās.
Guste atnes tēvam putru un maizi, bet tas to liek pataupīt mātei.
Guste izstāsta tēvam, ka tiesā ir uzvarējis Edvarts, un tā ir noraidīta.
Māte atgriežas no tiesas, un atzīstas tēvam, ka vairs neredz.
Tēvs ļoti pārdzīvo mātes aklumu un balstīdamies uz skapīša stūri nokrīt.
Māte sauc pēc palīdzības, jo pati palīdzēt nevar.

Secinājumi.
Es uzskatu, ka tiek atainota reālā- nežēlības pilnā dzīve. Un , protams, esmu pret šādām attiecībām ar vecākiem, Manuprāt vecāki ir jāciena, jo tie ir tikai vieni, un vienreiz.

…