Jāzepa tēla atklāsme Raiņa lugā "Jāzeps un viņa brāļi"

Raiņa luga “Jāzeps un viņa brāļi” pauž traģēdiju par mīlestības un naida cīņām, cilvēces un dievību iemiesojumu, labestības un ļaunuma pretstatiem, spēju piedot un ļaunu atdarīt ar labu. Traģēdijā attainots, cik liels un varens, daudzveidīgs un apbrīnojams, zems un niecīgs var būt cilvēks. Lugu autors iecerējis rakstīt 1906. g., bet pabeidzis 1919. g. Iedvesmu viņš smēlies no Bībeles rakstiem un saviem ceļojumiem uz Ēģipti un Palestīnu. Traģēdijā ”Jāzeps un viņa brāļi”, kas sacerēta pēc Vecās Derības motīviem, stāstīts par Jēkaba 12 dēliem. Vecākie brāļi skaudības dēļ iecer nogalēt tēva mīluli – sapņotāju Jāzepu. Viņi iemet Jāzepu ērkšķiem klātā bedrē, taču Jāzeps, pateicoties savai sapņu tulkošanas spējai, kļūst par Ēģiptes valdnieku. Seko neražas gadi, kad brāļi ierodas lūgt palīdzību no valdnieka. Jāzepā rodas dilemma – atriebt vai piedot -, kas kļūst par visas traģēdijas vadmotīvu. Lugā ”Jāzeps un viņa brāļi” ir divas daļas – pirmajā daļā centrā izvirzās ārējais konflikts starp Jāzepu un viņa brāļiem (tas atspoguļojas 1. un 2. cēlienā), bet otrajā daļā galvenais ir Jāzepa iekšējais konflikts (tas atspoguļojas 3., 4. un 5. cēlienā). Jāzepā kā lugas tēlā izskan jauna ceļa sācēja traģiskā vientulība, kas reālajā dzīvē skaidri sabalsojas ar lugas autora pozīciju saistībā ar Latvijas sociāldemokrātiem. Rainis raksta, ka lugā nekur nav sagrozījis Bībeles sižetu. ”Jāzeps un viņa brāļi” ir viena no skaistākajām lugām latviešu dramaturģijā, kurā vienlaikus dziļi personiski un vispārcilvēciski tēlots Jāzepa ceļš. Šajā lugā cieši savijas Raiņa uzskati par cilvēka personības izaugsmi, attīstību, nozīmi un vietu sabiedrībā un viņa paša kā lielas personības un mākslinieka pārdzīvotais, dvēseliski intīmais. Lugā ”Jāzeps un viņa brāļi” var saskatīt diezgan tiešas paralēles ar Raiņa un viņa dzīvesbiedrenes Aspazijas personisko dzīvi. Tas jau sen ir labi zināms, no dažādiem aspektiem pētīts fakts, ka ”Jāzeps un viņa brāļi” ir pati personiskākā, intīmākā Raiņa luga, kurā dzejnieks visvairāk atklājis pats savu dvēseli un pārdzīvojumus.