Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:653617
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.10.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Vairas Vīķes – Freibergas analīze par sauli, kura spēj būt ne tikai labvēlīga, bet pat izteikti nelabvēlīga, uzsver duālistisko pasaules skatījumu – to, ka katra lieta sevī ietver kontrastus. Nodaļā „Nīcības saule” Vīķe – Freiberga apskata vairākus saules negatīvos aspektus, kas atrodami tautas dziesmās.
Latviešu sievietes jau sen ievērojušas, ka saules ultravioletie stari veicina pāragru ādas novecošanu, vītina to, turklār modē bija gaiša āda. Autore parāda, kā izsmietas zemnieces, kuras lauku darbos ar sauli saskārušās visvairāk. Saule ir kā ēdāja, kas tautas dziesmās saēd akmeni, sniegu, tai ir iznīcinoša daba. Saule kā sniega iznīcinātāja simbolizē mūžīgo pretstatā pārejošam un garīgo pretstatā vieliskajam. Saule ir ēdāja tāpat kā zeme, kas „apēd” cilvēka augumiņu pēc nāves. Arī ļaudis var būt ēdāji, kas, aprunājot cilvēku, var to „apēst bez sāls”; reizēm šādi ļaudis tautas dziesmās stājas paralēlēs ar ēdošo sauli.
Saule ir arī balinātāja – tas izpaužas gan cilvēku, gan dabas dzīvē kā bojājošs, kaitējošs, nāvi un iznīcību nesošs spēks. Tieši šīs saules īpatnības dēļ tautas dziesmās baltā krāsa iegūst negatīvu nozīmi, pretēji tradicionālajam uzskatam, ka negatīvā ir melnā krāsa, kas šā tipa tautas dziesmās ir pozitīva, jo asociējas ar zemi – tātad pozitīvo. Saule kā iznīcības simbols darbojas tajās tautas dziesmās, kur tā balina jaunas meitas vainadziņu pēc tās nāves – meita pati iznīkst zemē, bet viņas vainagu saule iznīcina virs zemes, jo to pēc tradīcijas pakar kokā. Tāda tradīcija ir arī kāzās, jo tad līgava nomirst it kā meitene, kļūstot par sievieti. Saule kā balinātāja balina arī kādu sieviešu apģērba gabalu vai līgavas pūra gabalu. Lai gan dabīgas vilnas un linu drēbes bija ierasts balināt, tomēr šai darbībai tautas dziesmās bieži negatīva pieskaņa, piemēram, māte bijusi slinka un pūra darināšanā paļāvusies tikai uz dabas spēkiem vai arī bārenīte, kura pūram neko citu nevar sagatavot, kā tikai saulē balinātas drēbes. Motīvs par drēbju balināšanu populārs kāzu apdziedāšanās dziesmās – vīra radi bieži noniecina jaunās sievas pūru un liek to saulē balēt.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register