Vilis Plūdonis "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas"

Jau pašā sākumā Andulis atzīstas, cik ļoti mīl kalēju Klāvu. Tas man bija tāds pārsteigums. Īpaši dziļi iesēdās teikums – „Zinu tik, ka krusttēvs Klāvs bija man mīļš, ļoti mīļš, daudz, daudz mīļāks par paša miesīgu tēvu”. Mājās pie „lielajiem” jeb pieaugušajiem mazajam Andulim nebija interesanti, jo viņš jutās viens un atstāts, bet Klāvs vienmēr veltīja laiku Andulim un bija ļoti sirsnīgs. Ar Klāvu viņš varēja iet makšķerēt, kalt nazīšus, vienvārd sakot, darīja tādas lietas, kuras piedēvējamas par tēva un dēla lietām. Bērnam ir nepieciešama uzmanība un lai arī pieaugušais spēj reizēm atcerēties bērnību un spēlēt bērnu spēles. Viņam visvairāk nepieciešama uzmanība no pieaugušā.