Aleksandra Grīna jebšu īstajā vārdā Jēkaba Grīna darbs ``Dvēseļu Putenis`` ir viens no diviem latviešu ievērojamākajiem darbiem, kuros apcerēts smagais latviešu tautas laiks, kad latvieši vairs nevarēja justies droši par savu valsti, un cīņā par brīvību vajadzēja doties pašu vīriem, dēliem un brūtgāniem. Aleksandra Čaka varoņeposs rakstīts dzejā, taču šis, A. Grīna darbs ir vienīgā latviešu, strēlnieku laiku triloģija. Tieši tāpēc varētu teikt, ka tas nu būtu tāds kā latviešu strēlnieku literārā darba etalons, un diezin vai kāds darbs to pārspēs, jo nav jau starp dzīvajiem nav šī dziļi patriotiskā, latviešu tautai traģiskā laika liecinieku, kuri, izjutuši šo pārbaudījumu uz savas ādas, spētu objektīvi aprakstīt tā laika notikumus, bez tam jābūt ļoti apdāvinātam cilvēkam, ar labi attīstītu tēlaino domāšanu, lai pārspētu Grīna fantastiski skaidro notikumu un izjūtu atspoguļojumu emocionālos brīžos. Rakstnieka grāmata nav tik ļoti smaga filozofiskajā nozīmē, cik emocionāli saspringta un latviešu tautas vērtībām bagātināta.
Man personīgi šajā grāmatā aizrāva strēlnieku nebeidzamā drosme. Grāmatā lieliski bija izspēlētas cilvēku attiecības grūtos mirkļos, kā arī šo pašu attiecību atainojums vieglās dienās. Fantastiski ir atspoguļota nodevība un gļēvums. Problēmas un karš izmaina cilvēku vērtības un uzskats. Šādos smagos brīžos pierādās kurš ir draugs un palīgs, kurš tikai izliekas par draugu un pamazām tevi, nodevības dzīts, dzen postā. Uzskatāmi parādīts, ka cīņā bailes ir lielāks ienaidnieks par pretinieku, piemēram, viss krievu bataljonu posts slēpjas gļēvumā.…
