Filmas "Romeo un Džuljeta" recenzija

Pati filma sākās ar abu naidīgo puišu - Monteki un Kapuleti – konfliktu. Man patika, ka filmā nebija liekas ainas, kuras uzskatītu par īsti nederīgām. Kā svarīga vērtība ir draugu uzticība, taču šajā ainā, tieši pretēji, tiek spēlēts un izrādīts naids un vara. Īsti nesapratu, no kā vispār ir cēlies šis naids, bet arī abi puiši, manuprāt, to nesaprot. Man nepatika šis naids, kas tika izpausts starp abiem, tas bija aizskaroši un parādīta augstākā naida izpausme, brīžiem valdīja pat tāds naids, ka viņiem ir pilnīgi vienalga cik tālu tas aizies, tas ir, līdz pat nāvei. Šīs ainas filmai piedeva sava veida spriedzi, kas man patika, taču naids nav laba lieta un dažkārt tas ir pārspīlēts. Arī Romeo un Tibalta starpā. Ainā, kad Romeo nošauj Tibaltu, likās labi tas, ka Romeo to nožēloja. Sekas, protams, ir traģiskas, jo Tibalta vairs nav, bet viņā valdīja labais. Filma par Romeo un Džuljetu ir traģisks mīlasstāsts, kas manī ir mainījis priekšstatus par vērtību svarīgumu. Lai arī cilvēks ir bagāts un ietekmīgs, viņš izjūt īstu laimi tikai tad, kad mīl un gūst pretmīlu.