Vai Nīče bija politiskais domātājs?
Nevienā no saviem darbiem Nīče neizrādīja interesi pār politikas teoriju tās tradicionālajā izpratnē. Priekšvārdā darbam “Antikrists” Nīče raksta: “ Ir jābūt nežēlīgi godīgam garīgās lietās, lai izturētu manu nopietnību un manu kaislību. Ir jāpierod dzīvot kalnos – no augšas vērot nožēlojamas laicīgās pļāpas un tautu patmilību”.
Te gan ir jāpievērš uzmanību tam, ka Nīče apraksta sava laika politiskās realitātes un identificē politiku ar “nacionālo egoismu”, ar Eiropas vienībai pretrunīgām valstu pretenzijām, it īpaši, ar Vācijas imperiālistiskām ambicijām. Tas neizslēdz citas, augstākās politikas veidošanos nākotnē.
Par spīti kritiskai attieksmei pret sava laika politiku, Nīčes mācība ir politiska savās pamatiezīmēs un savā ietekmē uz turpmāko Eiropas intelektuālo attīstību.
Nīče par modernās kultūras krīzi
Pēc Nīčes domām, modernā pasaule atrodas krīzes situācijā, kas nobrieda gadsimtu gaitā. Krīzes aizsākumi ir meklējami jau sengrieķu kultūrā, it īpaši Sokrata filozofiskajos pārspriedumos, kā arī kristietības idejās.
Darbā Traģēdijas dzimšana Nīče nošķir Senajā Grieķijā starp racionālistisko un harmonisko apolonisko kultūru (spilgtākā izpausme - sengrieķu skulptūra un arhitektūra) un iracionālistisko, disharmonisko mītā balstīto dionīsisko kultūru (spilgtākā izpausme – mūzika un sengrieķu traģēdija). Apolona pasaule ir daiļo tēlu pasaule, Dionīsa – reibuma, ekstāzes pasaule.
Viņš pasvītro traģēdijas un mīta nozīmi polisas kultūras attīstībā un grieķu kultūras vienības uzturēšanā.…
