Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:174954
 
Evaluation:
Published: 13.11.2012.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Atjaunotā Latvijas Republika 1991. gads līdz mūsdienām
Pēc pēdējā PSRS ģenerālsekretāra - Mihaila Gorbačova realizētās sociālisma liberalizācijas politikas, nacionālās neatkarības kustību veidošanās un to aktīvas darbības, sekojot aktīvai pretkustībai un centieniem apturēt Latvijas virzību uz atzīšanu kā neatkarīgu valsti, Latvija atkārtoti pasludināja savu neatkarību, atjaunojot Satversmi un uzsākot ceļu uz valstij nepieciešamo institūciju izveidi kā demokrātiskai republikai.
Latvijas neatkarība tika atjaunota 1990.gada 4.maijā pēc balsu vairākuma. PSRS valsts padome Latvija neatkarību atzina tikai 1991.gada 6.septembrī. 1990. gada 7. maijā, - Augstākā padomes sēdē par Ministru prezidentu ievēlēja vienu no LTF līderiem - Ivaru Godmani, kuram tika deleģēts sastādīt valdību.
Tika atjaunota 1922. gada Latvijas Republikas Satversmes darbība, kurā jau bija noteikta demokrātiskā vēlēšanu procedūra un notika 5. Saeimas vēlēšanas, kā arī neilgi pēc de facto pasludināšanas sākās Latvijas starptautiska atzīšana.
Latvijā darbojas pārstāvnieciskā, jeb netiešā demokrātija, kas nosaka, ka pilsoņi ievēl parlamentu un prezidentālās sistēmās arī izpildvaras vadītāju, kuri ar šo vēlētāju mandātu pieņem lēmumus.
Sabiedrības atbalstu neatkarības cīņa pierāda barikāžu laiks, kad, pretojoties okupācijas varai ar pašu līdzekļiem, tika darīts viss iespējamais, lai atjaunotu neatkarīgu valsti.
Režīma demokrātiskumu pierāda arī tas, ka Latvijas Republikas pamatos netika noteikta nekāda politiskā ideoloģija. Pastāv visas indivīda brīvības, jebkurai etniskai, interešu vai sociālajai grupai ir visas tiesības piedalīties sabiedrisko un politisko procesu gaitā, pastāv pilsoniskā sabiedrība, jebkāda veida diskriminācija ir aizliegta ar likuma spēku.
Ir noteikts politisko partiju likums, pastāv iespēja veidot politiskās partijas, nepārkāpjot likumu, kas arī notiek, un tā kā neviens politiskais spēks ne likumiskā vai apvērsuma ceļā nav centies kardināli mainīt valsts politisko iekārtu, tad jāsecina, ka pastāv tautas atbalsts esošajam demokrātiskajam režīmam.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,98 €
Work pack Nr. 1326669
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register