Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:404133
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.01.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
Extract

Nostājā pret POL part. Bija reti vienota, ideoloģisko toni noteica Ansis Bušēvics, tomēr Menders un Cielēns viņam piekrita, viņi mēģināja izdarīt visu, lai 1922. gadā Satversmes sapulcē izjauktu koalīcijas plānus ar po¬ļiem, līdz ar to uz sarunām tika mesti spējīgākie oratori, kā izsakās Str., spēcīgākais orators- rakstnieks, tā brīža LV, F. Cielēns un asais, nepiekāpīgais ebrejs Menders. Sevišķi Cielēnu Str. gandrīz atzīmē kā spējīgāko Latv. Retorikas laukā ne vienu reizi vien.;
Šāda sadarbība ar poļiem izjauktu “ekon. tiltu” ar Krieviju, tomēr tas 32. III. ( 1926 ) netraucēja ratificēt šo konvenci¬ju. Vēlāk parakstīto Rapallo līgumu gan sociāldemokrātija redzēja kā reālu ieguldījumu Latvija drošībai alianšu sistēmās. Tā¬tad kopuma soc.-dem. spārns piekrita, ka kopējai virzībai jāiemieso Latvija kā tilts starp A un R (ideoloģiskā un filozofiskā koncepcijā).;
2. galv.jaut., kas nodarbināja tikai vienu, bet ļoti būtisku pers.onību F. Cielēnu- ''Austrumu (Baltijas) Lokarno plāns'', ar ko viņš iegājis vēsturē Tātad Cielēns cerēja, ka kkādā veidā izdosies ietekmēt Eiropas kopējo drošības politiku sev vēlamā virzienā ņemot vērā, ka īsumā bija trīs militāri- polit. paktu veidi, tātad tradicionālās militārās saites ar stingrām palīdzības saistībām (Francija ar vājajām AEiropas valstīm), speciālās garantijas- vairāk vai mazāk saistošas kā alianses un izplūdusī 3. pamat-lieta- Kolektīvā drošība, kurā un tikai tajā bija iespējams iekļūt arī mums, resp. Latvijai kā pilnvērtīgai Nāciju līgas loc.
Šīs personības nozīmi Stranga aicina nenovērtēt par zemu, jokā ārlietu ministrs viņš bijis pārāk nervozs, kas ie¬spaidojis arī attieksmi pret Latvijas starpvalstu polit. īpaši attiecībā uz lielākajām valstīm, tādējādi garantiju proj. Baltijas valstim bija tīrākā “laika šķiešana” . Diplomāta, oratora un rakstnieka talanti bija nesavienojami, tas lielā mērā izdevies vien retiem polit., piem., Vinstonam Čērčilam (Winston Churchill), uz Cielēns īsti nebija šāds piemērs.Viņu neatbalstīja pat paša part . biedr. Tā kā poļus viņš no plāna izslēdz, tad lielvalstis uzņēma to vēsi un pat Igaunija pret to bija skeptiski noskaņota.

Arveds Bergs, demokrātiskā centra pārstāvis un ļoti spējīgs orators un ekono¬mists nosauca Cielēna ideju par “kārtējo fantāziju’’, bet Aivars Stranga gan nedomā,ka tas sevišķi kaitējis LV stāvoklim un iespaidam ,jo kopumā īstais Lokarno proj. pietiekami garantējis, ka nekādas militāri- politiskas akcijas ne Padomju Krievija, ne Vācija nevarēja veikt, kur nu vēl ņemot vērā Štrēzemana politiku un Veimāras republikas nostā¬ju (ārpolitiski), kas lielākoties bija mierīga un neuzņēmās lieku risku, kas, vēsturiskā perspektīvē ņemot, izrādījās tās zīmīga kļūda.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1328188
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register