Gods un cieņa

Par šo tematu domāju daudz un dikti, taču nemaz nav tik viegli noformulēt, kas tad īsti ir cieņa un gods. Daži pat nodala cieņu un godu, ka šie vārdi, kuriem apakšā slēpjas dažādas nozīmes, nenozīmē vienu un to pašu.
Šie divi komponenti cilvēka dzīvē ir vieni no retajiem, ko cilvēks var ietekmēt, taču tas ir jāveido jau no pašiem pamatiem. Daži cilvēki ar savu uzvedību, piem., manās acīs nekad negūs cieņu, taču viņiem pašiem būs gods, kuru paši būs izveidojuši vai iedomājušies.
Nemaz tik viegli nevar pateikt, kad pašam cilvēkam ir īsts gods un kad ir paša iedomāts, bet rodas jautājums, kurš ir tas noteicējs par paša cilvēka goda jautājumu. Protams ir dažādi rituāli un ceremonijas, kur citi cilvēki atdod godu un izrāda cieņu pret, piemēram, cilts vecāko senajos laikos vai kādu aukstāku amatpersonu, vai vienkārši pret vecāku cilvēku. Es nenoliedzu, ka pirmais iespaids par cilvēku var mainīt attieksmi pret viņu un līdz ar to arī cieņas izpausme tiek samazināta.
Citējot kādu definīciju „cieņa un gods ir morālās apziņas jēdzieni, kas izsaka personības attieksmi pret sevi kā morālo vērtību un sabiedrības attieksmi pret cilvēku, vērtējot tā rīcību, dzīvi ”. Pilnīgi piekrītu šai definīcijai, jo tā daļēji vēsta to, ka tava uzvedība un rīcība veido visu citu cilvēku attieksmi pret tevi.…