Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:264492
 
Evaluation:
Published: 23.02.2011.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 10 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Varas definējums    4
  Vara kā konsenss    6
  Vara kā konflikts    8
  Secinājumi    10
  Izmantotā literatūra    12
Extract

Nobeigums
Ja pieņem politiku kā tiekšanos pēc varas, tad vara pamatā jāskata kā konfliktā balstīts koncepts, jo pamatā vienmēr valdīs tikai kāda konkrēta sabiedrības daļa, nevis viss iedzīvotāju kopums. Lielākoties vara tiek skatīta negatīvā aspektā, jo tā ietver atsevišķu indivīdu rīcību pret citu sabiedrības locekļu personīgajām interesēm.
Lai gan valda uzskats, ka vara ir kaut kas attiecībās esošs. Vara saliedē tikpat, cik tā pretstata.19 Es šim apgalvojumam negribētu piekrist, jo uzskatu, ka vara drīzāk rada plaisas sabiedrībā, nevis veido kopīgu vienojošu sajūtu. Neapšaubāmi, ka vienmēr būs indivīdi, kas centīsies tikt pie varas resursiem, bet no otras puses - būs arī tādi, kas būs apmierināti ar to pastāvošo kārtību, kas jau eksistē, nevis mēģinās radīt jaunas varas attiecības.Vara bieži vien asociējas ar piespiešanu, vardarbību, īpaši – lēmumu īstenošanas posmā. Tomēr piespiedu metodes dziļākajā būtībā ir neefektīvas. Tās prasa milzīgus ieguldījumus un nenodrošina ilgstošus rezultātus. Tāpēc daudz efektīvāka ir labprātīga pakļaušanās, ko veicina autoritāte. Autoritāte nenozīmē, ka B piekrīt A lēmumam, bet B tomēr tam pakļaujas, respektējot A. Autoritāte nozīmē, ka tiek atzītas kādas personas tiesības dot saistošus norādījumus, tā leģitimējot šīs personas vara.20 Manuprāt, nereti ir vieglāk dzīvot tieši pakļaujoties, nevis sarežģīt dzīvi, mēģinot mainīt pastāvošo kārtību un mainīt esošās varas sadales attiecības.
Sabiedrība bez pastāvošas opozīcijas noteikti nav uzlūkoja kā pilnvērtīga un efektīvi darbojoša politikas sastāvdaļa, jo vienmēr sabiedrībā ir nepieciešama diskusija un viedokļu apmaiņa, lai tiktu pieņemti pēc iespējas kvalitatīvāki lēmumi un noteikta precīzākā un piemērotākā attīstības tendence vai virziens.
Atbildot uz referāta ievadā uzstādīto problēmjautājumu - vai varas koncepts ir skatāms konflikta vai konsensa kategorijās? – nepieciešams norādīt, ka šis nav viennozīmīgi atbildams jautājums, jo nepieciešams saprast, no kāda skatupunkta raugās uz sabiedrību un, kādi ir sabiedrībā uzstādītie mērķi, kas ar varas palīdzību jāsasniedz. Tomēr galu galā sliecos secināt, ka vara kā politikas filozofijas koncepts jāskata caur konflikta prizmu, jo ir būtiski uzsvērt tieši šīs valdošo un pārvaldāmo attiecības, kas principā ir balstītas konfliktā jau pašos pirmsākumos ar to vien, ka vienam indivīdam ir dotas šīs iespējas iegūt un izmantot varu, savukārt citiem šādu iespēju nav un tāpēc nākas pakļauties.
Noslēdzot referātu, vēlreiz vēlos akcentēt, ka vara tātad ir spēja ietekmēt līdzcilvēku uzvedību un intereses par labu sev un savām vēlmēm. Pēc manām domām, tieši vara ir tas politikas fenomens, kurš vienmēr būs aktualitāšu sarakstā un nezaudēs savu nozīmi politiskajos procesos.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −1,48 €
Work pack Nr. 1312537
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register