Jesaja Berlins "Četras esejas par brīvību"

Secinājumi
• Jesaja Berlins ir viens no zināmākajiem rīdziniekiem pasaulē, izcils politikas teorētiķis, ietekmīgs filozofiskā liberālisma aizstāvis un ideju vēsturnieks, saņēmis daudzus augstus apbalvojumus un goda doktora titulus. Taču Latvijas kontekstā Berlina vārds pagaidām pazīstams samērā šaurā intelektuāļu lokā.
• Ja par Berlinu tiek uzdots jautājums, kāds ir viņa pienesums, tās patiesībā ir divas tēzes – par pozitīvo un negatīvo brīvību un par vērtību nesamērojamību jeb plurālismu.
• Jesaja Berlins sevi neuzskatīja par divu brīvību — pozitīvās un negatīvas — koncepcijas autoru, un arī pašus šos terminus viņš nepiedāvāja kā pirmais. Tomēr tieši viņš laikā, kad Rietumu pasaule centās apjaust Otrā pasaules kara un XX gadsimta pirmās puses mācības, piedāvāja pieiet notikušā analīzei pozitīvās un negatīvās brīvības līdzāspastāvēšanas un opozīcijas koncepcijas terminos.
• Jesaja Berlins runājot par pozitīvo un negatīvo brīvību, tās atšķir ar jautājumiem, kas skaidro to būtību. Pozitīvā brīvība atbild uz jautājumu – „Kurš ir noteicējs?”, savukārt negatīvā brīvība atbild uz jautājumu – „Par kādu jomu es esmu noteicējs?”. Tādējādi pat cilvēks, kura domāšanas veids ir virzīts negatīvās brīvības virzienā ir ieskauts važās, kādā no dzīves jomām un pakļaujas, kādam citam, no tā izriet, ka indivīds prakstiski vienmēr ir daļēji pozitīvās brīvības ietekmēts.
• 20.gs. galvenais sabiedriskās un individuālās rīcības mērķis pēc Jesaja Berlina domām ir noteiktu “optimālu” uzvedības modeļu radīšana indivīdiem un veselām sabiedrībām. Tādējādi tika veidota vienā virzienā jeb uz vienu mērķi virzīta sabiedrības domāšana, kas tika pakļauta, sabiedrībai dažkārt to pat neapzinoties, tā izslēdza jebkādu domāšanas orģinalitāti un daļēji apspieda cilvēka domāšanas brīvību un negatīvo brīvību.
• Zināšanas palīdz apzināties brīvības sniegtās iespējas, aiztaupot neizbēgamos pārdzīvojumus centienos pēc neiespējamā.

…