Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:495176
 
Evaluation:
Published: 10.06.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Redzamu vietu sava laika domātāju vidū ieņem Žans Žaks Ruso (Rousseau, 1712-1778). Lielākā daļa apgaismības darbinieku cerēja galvenokārt uz apgaismotiem monarhiem- reformatoriem. Pretēji viņiem Ruso sludināja revolūcijas (apvērsuma) ideju. Ruso uzskati attīstījās sava laikmeta akūto problēmu gaisotnē, un tie liecina, ka bija sācies galveno apgaismības ideju noriets- cilvēki pārstāja ticēt taisnvirziena progresam, prāta visvarenībai un praktiskajai ētikai.

Ruso bija pirmais, kurš ļoti skaidri formulēja galveno apgaismības problēmu- dabas un kultūras attiecības. Nelielajā darbā „Pārdomas par zinātnēm un mākslām” (Discours sur les sciences et les arts, 1749-1750), kurš ieguva pirmo godalgu Dižonas Akadēmijas izsludinātajā konkursā par tēmu „Vai zinātņu un mākslu atdzimšana kavējusi vai sekmējusi tikumu uzlabošanos” Ruso savu negatīvo atbildi argumentēja šādi. Pirmkārt, par zinātņu un mākslu izcelšanos ir jāpateicas mūsu netikumiem. Otrkārt, zinātnes un mākslas sev līdzi atnes greznību, kas tieši ietekmē tikumu pagrimumu. Treškārt, zinātnes un mākslas rodas no dīkdienības un to baro. Ruso secina, ka civilizācija ir nesamierināma attiecībā pret tikumību un nespēj padarīt cilvēku nedz labāku, nedz laimīgāku. „Jo vairāk pilnveidojās zinātnes un mākslas, jo vairāk izvirta mūsu dvēseles,” apgalvo domātājs, sīki izanalizējis cilvēka atsvešināšanās procesu, kurā sava loma ir gan prātam, gan darba dalīšanai, gan sociālai nevienlīdzībai. Tā rezultātā ir apstājusies cilvēka kā veseluma attīstība, garīgā dzīve drūp un mehanizējas un līdz ar to iestājas vispārējs kultūras sabrukums.

Kritizējot civilizāciju, Ruso parāda sevi kā dabas pielūdzēju. Civilizācija rada ļauno, savukārt labo var atrast tikai dabā. Apgaismības laikmetā daba bija ļoti populārs pārdomu objekts, un saprotams, ka dažādi domātāji to traktējuši atšķirīgi. Ruso filozofijā šis jēdziens kļūst par primāro. Daba ir Dieva roku darbs un viss viņa radītais ir labs, turpretī civilizācija ir cilvēka roku darbs un visi dabas izkropļojumi un deformējumi nāk no cilvēka. Domātājs aicina atgriezties pie dabas, lai cilvēks atgūtu savas patiesās dabiskās eksistences vienotību. Viņš ievieš modi uzturēties brīvā dabā, nodarboties ar sportu, dzīvot vasarnīcās, dzīves stilā uzsvērt dabiskumu un nemākslotību. Viņa filozofija vēršas pret cilvēku atsvešinātību, pilsētniecisko izsmalcinātību, samākslotību, ko nes sev līdzi civilizācijas attīstība.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register