Latvijas Republikas dibināšana un nacionālās tiesību sistēmas veidošana no 1918.-1922.gadam

Pašnoteikšanās tiesības Latvijas tauta ieguva līdz ar Vācijas sakāvi Pirmajā pasaules karā. 1918. gada 17.novembrī Latvijā tika izveidota Latvijas Tautas padome un pieņemta tās politiskā platforma. Līdz ar Latvijas proklamēšanu un Tautas Padomes sākšanos Latvijā sāka darboties politisko partiju pārstāvji:
1)Latviešu Zemnieku Savienība
2)Latvijas Sociāldemokrātiskā Partija
3)Latvijas demokrātiskā Partija
4)Radikāldemokrātiskā Partija
5)Latvijas Revolucionārā Partija
6)Latviešu Nacionāldemokrātiskā Partija
7)Republikāņu Partija
8)Latvijas Neatkarības Partija
Bet Tautas Padomes sastāvā tika ietverts 1 pārstāvis no Latgales Zemes padomes, jo Latgalē partijas vēl nebija izveidojušās. Pavisam Tautas padomē tās dibināšanas brīdī sastāvēja no 40 locekļiem, kuri prezentēja Latvijas demokrātisko politisko spēku. Tautas padomē darba organizēšanai tika izveidots Tautas padomes prezidijs, kura sastāvā paredzēja priekšsēdētāju ar 2 biedriem un sekretāru ar 2 biedriem, kopumā 6 locekļus. Tautas padomes prezidija priekšsēdētājs bija ievēlēts Jānis Čakste. Par Latvijas pagaidu valdības galvu- Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Kārli Ulmani, uzdodot viņam īsā laikā sastādīt Ministru kabinetu. 17. novembrī Tautas padomes sēdē vienbalsīgi tika pieņemta Latvijas Tautas Padomes politiskā platforma, kura kļuva par pirmo Latvijas Republikas konstitucionālo tiesību normatīvo aktu. Tomēr jāatzīst galvenais Latvijas Republikas politiskās platformas ieguldījums Latvijas konstitucionālo tiesību jomā. Latvija tika pasludināta par neatkarīgu valsti, tika noteikts tās valsts iekārta- demokrātiska republika, kuras augstākā vara un vietējās varas iestādes veidojamas demokrātisku vēlēšanu ceļā, kā arī noteikts varas sadalījums starp jaunizveidotās pagaidu varas galvenajām institūcijām.…