-
Skolas attīstība
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 6 | |
1. | Ķempu/Variņu pamatskolas rašanās pirmsākumi | 9 |
2. | Ķempu/Variņu pamatskolas darbība padomju periodā | 13 |
2.1. | Skolas saimnieciskā darbība | 13 |
2.2. | Mācību darbība | 18 |
2.3. | Audzināšanas darbība | 27 |
3. | Ķempu/Variņu pamatskolas darbība laika posmā no 1991. gada līdz 2006. gadam | 35 |
3.1. | Mācību darbība | 35 |
3.2. | Audzināšanas darbība | 40 |
4. | Ķempu/Variņu pamatskolas attīstības perspektīvas | 47 |
Nobeigums | 50 |
Ķempu pamatskolas tradīcijas: 1.septembirs – šī protams ir vissenākā no skolas tradīcijām un kā pirmais šīs tradīcijas aizsācējs ir zināms skolas pārzinis Jānis Ķepsis, kurš par skolas pārzini sāka strādāt 1927. gadā, diemžēl par iepriekšējiem pārziņiem skolas muzejā ziņu nav.
1. septemmbris skolā sākās ar svinīgo līniju. 9. klases audzēkņi ieved 1. klasi, skolā tiek atskaņota Latvijas Valsts himna. Tad notiek skolas direktores uzruna, Variņu pagasta padomes apsveikums. Direktore kā katru gadu sveic 1. klasi un tiek teikta 1. klases skolotājas uzruna. Pēc svinīgā pasākuma klases audzinātāji tiekas ar vecākiem, tāpat arī direktore tiekas ar vecākiem.
Ražas dienas tirdziņš – norisinās septembra mēnesī, šī ir pavisam jauna tradīcija, kuru skola ir aizsākusi. Bērni kopā ar vecākiem vai draugiem izdomā, ko un kā pārdos. Izdomā savam tirdzniecības stendam reklāmu, noformējumu. Tirgot šajā dienā drīkst visu, kas saistīts ar ražu un mājamatniecību: augļus, dārzeņus, puķu stādus, rokdarbus, kulinārijas izstrādājumus.
Skolotāju diena - Šajā dienā 9.klase iejūtas skolotāju lomā, un dod skolotājiem nelielu atpūtu un izklaidi. Skolotājiem tiek rīkotas dažādas izklaides, atrakcijas un arī stundas, kurās paši iejūtas skolēnu lomās. Bet tikmēr jaunākās klases māca devītie. Arī par skolas direktoru tiek izvelēts kāds no devītās klases audzēkņiem.
Mārtiņdiena – šajā dienā bērni starpbrīžos piedalās dažāda veida uzdevumos. Skolēni dodas rotaļās, skaita tautasdziesmas, dzied dziesmiņas.
Skolēnu partiju aģitācijas laiks – Ķempu pamatskola bija pirmā savā rajonā, kas 1991. gadā izveido skolēnu pašpārvaldi. Šajā laikā skolēniem ir iespēja izveidot savu kandidātu sarakstu uz skolēnu pašpārvaldes vietām, skolēni aktīvi prezentē savas partijas darbības plānu, taisa reklāmas plakātus, kas noslēdzas ar skolas prezidenta kronēšanu.
Futbola sacensības – šīs sacensības tiek rīkotas septembrī. Savā starpā sacenšas 6. – 9. klase.
Lāčplēša kausa izcīņa – bērniem atbilstoši viņu vecumam ir iespēja piedalīties fizisko īpašību testā, līdz ar to izcīnot skolas Lācplēša titulu.
Lācplēša diena - Svinīgs brīdis veltīts Lāčplēša dienai un svētku koncerts veltīts 18.novembra svētkiem. Tad notiek lāpu gājiens uz upi un tiek palaists plosts ar Latvijas kontūru izveidotu no svecītēm. Lācplēša dienas koncerta laikā tiek sumināti “Lācplēša” kausa uzvarētāji.
Daiļrunātāju konkurss “Zvirbulis” – šis konkurss kā tradīcija skolā ir izveidojies nu jau 4 gadus. Katram skolniekam ir dota iespēja runāt vienu dzejas darbu. No sakuma konkurss notiek klasē, saskaņojot latviešu valodas skolotāju un audzinātāju, tad notiek konkursa fināls Variņu tautas namā. Uzvarētājs pārstāv savu skolu rajonā.
Ziemassvētku eglīte - Ziemassvētku atskaites koncerts, kurā piedalās skolas koris, meiteņu un zēnu ansambļi, deju kolektīvs un arī teātra kolektīvs parāda kādu ludziņu. Skolas direktore apbalvo skolas labākos skolēnus mācībās un ārpusklases pulciņos, kuri skolas eglē iededz svecītes.
Skolā jau ļoti sen darbojas Ziemassvētku pasts. Skolas hallē ir izlikta pasta kaste, kurās var likt apsveikuma kartiņas gan saviem klasesbiedriem, skolasbiedriem un arī saviem mīļākajiem skolotājiem. Apsveikumus iznesā 9. klases audzēkņi, kuri arī atbild par pasta sašķirošanu.
Nu jau 8 gadus skola ir aizsākusi arī tādu tradīciju, ka katrai klasei Ziemassvētku vakarā balles daļā ir savs galdiņš kopā ar vecākiem.
Pērļu svētki – šie svētki notiek maijā. Šeit tiek izsniegtas skolas pateicības skolēniem, kas veiksmīgi nesuši skolas vārdu republikā un ārpus tās.
…
Mūsu gadsimtiem lielā centienu dažādība un garīgā dzīve spilgti atspoguļojas tautu dzīvē un arī bērnu audzināšanā, mācībās. Vecās dzīves formas palikušas šauras, cilvēkiem radušies jauni uzdevumi, vajadzības. Kopumā pedagoģiskā darbība ir tikpat veca kā visa cilvēce un cilvēces tālākās attīstības perspektīvas lielā mērā atkarīgas no jaunās paaudzes audzināšanas. Šī problēma vienmēr ir saistījusi sabiedrības uzmanību. Mainoties vēstures gaitā sabiedrības vajadzībām un vērtīborientācijām, mainījās audzināšanas ideāli, kas savukārt noteica izglītības saturu, jaunās paaudzes mācīšanas un audzināšanas formas un metodes. Latvijas pedagoģijas vēsturē ir daudz pētījumi par skolu vēsturisko attīstību. Lai pilnīgāk izzinātu savas tautas skolu vēsturisko attīstību, ir svarīgi izpētīt arī mazo Latvijas pagastu skolu vēsturi jau no to rašanās pirmsākumiem. Skolas bagātie vēstures materiāli vajadzīgi mācību darba audzināšanas darbam, lai jaunatne iepazītu un iemīlētu vietu, kurā dzīvo un mācās.
Ir gramatikas kļūdas.
- Portreta attīstība Latvijā un pasaulē 16.-20.gadsimtā
- Rūpniecības attīstība no 1914. līdz 1945.gadam
- Skolas attīstība
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Portreta attīstība Latvijā un pasaulē 16.-20.gadsimtā
Research Papers for university21
-
Rūpniecības attīstība no 1914. līdz 1945.gadam
Research Papers for university10
-
Nodokļu politika un tās attīstība Latvijas Republikā no 1990.gada līdz šodienai
Research Papers for university24
-
Termina "Latvija" vēsturiskā izcelšanās un attīstība
Research Papers for university3
-
Kāzu norise Latvijā vēsturiskā attīstībā no 16. līdz 20.gadsimtam
Research Papers for university15
Evaluated!