Centrālamerikas, īpaši maiju un acteku indiāņu mitoloģija un tās nozīme pagātnes mīklu atšifrēšanā

Centrālamerikas teritorijā līdz spāņu iekarojumiem 16. Gadsimtā dzīvoja dažādu grupu valodās runājoši indiāņi. Vidusamerikas indiāņiem(actekiem, toltekiem, sapotekiem, taraskiem, maijiem) pastāvēja agrīni valstiski veidojumi, bet Z un D dzīvojošās ciltis atradās uz zemāka attīstības pakāpiena. Kaut arī bija vērojama valodu un vēsturiski likteņu atšķirība, Vidusamerikas indiāņu mitoloģija bija vienota, tikai pakļauta stadiālām pārmaiņām.
7. gadsimtā Vidusamerikā ieradās tolteki. „Meksikāņu vēsture pēc viņu zīmējumiem”(nezināma 16. gs. spāņu autora hronika) vēstī, ka augstākais tolteku dievs Tonatekutli un viņa sieva Tonatasikutla radīja 4 dēlus: sarkano Teskatlipoku, melno Teskatlipoku, Kecalkoatlu un Uicilopočtli, kas asociējas ar 4 debespusēm. Pēc mītiem Kecalkoatls un Teskatlipoka nonesa no debesīm zemes dievieti Tlatekutli, kam visas locītavas bija pilna.. ar galvām un mutēm, ar kurām tā koda kā mežonīgs zvērs1
Maz pētīta, tādēļ tika daudz interesantas informācijas slēpjoša ir kalnu maiju(kiču, kačkikellu, kekču) mitoloģija- saglabājies minimāls informācijas loks- kiču poēmas Popol Vuh un B. de las Kasasa sacerējumi. Pēc viena mīta varianta, pas. Radīšanā piedalījušies daži dievu laulātie pāri: „veidotāja”, radītājs”, „radītāja,lielā māte” un „dēlu radītājs, lielais tēvs”, „iekarotāja, varenā” un „ar zaļām spalvām klātā čūska”. Pēc cita mīta pas. radītāja bija dieviete Tepeva un dievi Kukumacs un Hurakans. Viņi radīja zemi, augus, ielejas, dzīvn., mēģinājis no māla atveidot cilv., taču tas izplūda un nevarēja kustēties: dusmīgie dievi šo radījumu iznīcināja.…