20.gadsimta mūzikas kompozīcijas tehnikas. Elektroniskā mūzika. Pēteris Vasks

Tā ir divpadsmittoņu kompozīcijas tehnika.
Dodekafonijas tehnikā var būt radīta ļoti dažāda mūzika, ieskaitot tradicionāli tonālu. Jau Baha darbos var atrast dodekafoniskās tehnikas paraugus, par vēlāko laiku komponistiem nemaz nerunājot.
Dodekafonija ir ne tikai melodijas, bet arī harmonijas veidošanas metode, tomēr tādus piemērus senajā mūzikā nevar atrast.
Dodekafonija ir tehnika, nevis sistēma vai stils. Tā ir skaņu materiāla sakārtošanas tehnika, nevis pilna mūzikas materiāla sakārtošanas tehnika. Skaņu materiālu sakārtošanas paraugs ir sērija, tas ir, 12 dažādu skaņu virkne, secība (no šejienes arī tehnikas nosaukums). Divpadsmitskaņu sērija un jo sevišķi tās intervāliskais veidojums nosaka attiecības, kādas norisināsies atsevišķu skaņu starpā visā skaņdarba gaitā. Dodekafoniskās tehnikas rezultātu diapazons ir ļoti plašs, tāpēc ka dodekafonija nerada stilu. Tomēr jau pašā sērijas materiāla var atrasties specifiskas skaņu valodas iedīgļi: šīs skaņu valodas precizitāte atkarīga no tā, vai komponists tiecas uz skaņu materiāla diferencēšanas iespējas ierobežošanas un noslēgšanas, vai arī otrādi.
Dodekafonija kā tehnika ir ļoti sarežģīta, komplicēta un sērijas brīvas pielietošanas gadījumā var sasniegt lielāku precizitāti un loģiku kā vienā otrā ārkārtīgi stingrā dodekafonijas likumību ievērošanas gadījumā.
Vissvarīgākās dodekafonijas likumības:
sērija aptver dažādas skaņas, kas automātiski izslēdz skaņu atkārtošanās iespējamību (intervāli var atkārtoties)
skaņu sakārtojumam sērijā ir apmēram tādi pati nozīme, kāda senajā polifonijā bija tēmas izvēlei, bet:
sērija nav tēma,
sērija neienes nekādas emocionālas, ekspresīvas vērtības,
tā ir tikai zināmu intervālistiski motīvisku dispozīciju sagatavojums.…