Latvija akmens laikmetā

Latvija Neolītā. Šā laika apmetnes atrastas jau visā Latvijā. Neolītā Latvijā ienāca latviešu un līvu seņči. 3. gadu tūkstoti p.m.ē. Latvijā ienāca urālieši (somugri). Zemes slāņos, kas radušies šajā laikā, arheologi ir atraduši ar ķemmītēm un bedrīšu iespiedumiem rotātus traukus. Tādus parasti darināji šī tauta. Tāpat kā visi tālaik urālieši, viņi bija prasmīgi mednieki un zvejnieki. No šiem urāliešiem vēlāk radās līvi. 2. gadu p.m.ē. Latvijā ienāca indoeiropieši, no kuriem izveidojās balti. Indoeiropieši lietoja laivveida akmens cirvjus un traukus rotāja ar auklas iespiedumiem. No baltiem radās latvieši. Indoeiropieši jau pazina zemkopību un lopkopību, lai gan Latvijā ar to bija grūti nodarboties. Savās apmetnēs indoeiropieši iekopa nelielus laukus un turēja lopus, tomēr vairāk pārtikas viņi ieguva medījot un zvejojot.…