Novgoroda un Pleskava 10.-15.gadsimtā

Nozīmīgākā ēka Sofijas katedrāle, 14. Gs. uzplaukums ar demokrātisku stilu, specifiski tajā bija bērzs tāss raksti.
Senāka grāmata- 10.,11. gs. mijā iespējams-senākā slāvu grāmata.
Centrālais pilsētas novietojumā bija Kremlis.
Novgoroda uzskatāma ar ī par amatniecības centru, Hanza jau 13. gs. ieguva tajā autonomiju darbībai., sarežģītāk attiecības veidojās ar Lietuvu.
No 15. Gs. pastāvēja Tveras kņaziste, vēlāk Maskavas kņaziste, līdz to nopostīja Maskavas lielkņazs, iekļaujot to savā sastāvā. Tas tiek vērtēts pozitīvi no krievu zemju unifikācijas aspekta, bet negatīvi, jo iznīcināja republikānisko tradīciju
Pleskava-tajā bija slāvu pilskalns, sabrūkot Kijevas Krievzemei, tā kļuva par patstāvīgu valsti, tajā tāpat kā citur ievēlēja kņazu.
Sarežģītas attiecības tai bija ar Novgorodu, ceļš uz autonomiju veidojās no 1260. G.,1348. Pleskavas- Novgorodas līgums, skauts, Bolotovas līgums, ar kuru de facto atzīst Pleskavas neatkarību. Šai zemei ir sava nauda, tā saglabā ciešus sakarus ar Novgorodu, tālākā vēsture gan saistīta ar Maskavas kņazisti.
…