Ievads.
Senā Grieķijas vēsture vienmēr ir saistījusi daudzu cilvēku prātus. Grieķijas senākā vēsture vienmēr ir bijusi neziņas miglā tīta. Iespējams tieši tā iemesla dēļ pirmie nopietni izrakumi Krētā un Grieķijā sākās tikai 19.gs, tomēr šo civilizāciju izpēte ir vitāli nozīmīga, lai saprastu grieķu un visas Eiropas antīko vēsturi un kultūru.
Es izvēlējos rakstīt par šo tēmu, tāpēc, ka mani vienmēr ir interesējusi Eiropas civilizācijas izcelsmes vēsture un Krēta ir tieši šī izcelsmes vieta. Par to liecina arī interesantā mītiskā pasaule, kas ir nozīmīga mana darba sadaļa.
Savā darbā esmu apskatījis lielākos 20.gs pētniekus un viņu lielākos atklājumos Krētā un Mikēnu perioda Grieķijā.
Darbu strukturēju 3 daļās, no kurām pirmā ir ieskats šo kultūru periodizācijā un vēsturē, īpaši akcentēšu tās noslēpumaino bojāeju, 2. daļā runāšu par to izpēti, īpaši par lineārās rakstības B atklāšanu un tās pētniekiem, nobeigumā ieskats par Krētas, Mikēnu mītiem.
Vispārīgi par Krētas un Mikēnu kultūrām
Tagadēja Krētas un Grieķijas teritorija ir apdzīvota kopš Neolīta laikiem. Strauja attīstība gan iezīmējas bronzas laikmetā. Grieķijai viscaur raksturīgs tipisks ‘’vidusjūras klimats’’ ar sausām un karstām vasarām un vēsām, mitrām ziemām.
Klimatiskie apstākļi bija pietiekoši labi, lai radītu pamatu civilizācijas izveidei.
Tieši tāpēc Eiropā pirmā augsti attīstītā civilizācija izveidojās Krētas salā. Ap 2000 gadu.p.m.ē Krētā pastāvēja daudzas mazas valstiņas ar dažādiem valdniekam, kas bieži savā starpā karoja.
Joprojām zinātnieku starpā valda nevienprātība par krētiešu-Mīnoja civilizācijas- izcelsmi. Daudzi tos uzskata par ieceļotājiem no tuvajiem austrumiem, iespējams feniķiešu pēctečus. Pastāv versija, ka tie ir tieši vietējās neolīta kultūras pēcteči. Daži arī pauž viedokli, kas Krētas iedzīvotājus saista ar kontinentālās Grieķijas iedzīvotāju atzaru, kas dzīvojot diezgan noslēgti arī attīstījās nedaudz savādāk nekā pārējā Grieķija. …
