Trimdas laikmets. Pēctrimdas periods

Pēc Zālamana nāves (ap 928 p.m.ē.) Jūdejas - Izraēlas valsts sašķēlās. Zālamana dēls mantoja tēva troni Jūdējā, kuras galvaspilsēta palika Jeruzaleme.Turpretim Izraēla ievēlēja citu valdnieku; Izraēlas galvaspilsēta bija Samarija. Stipras valsts vietā radās divas daudz mazākas un vājākas valstis, kuras nereti savā starpā naidojās un kurām nebija nekāda loma Tuvo Austrumu politikā. Savstarpējās cīņās novājinātas, tās kļuva par vieglu ieguvumu svešzemju iekarotājiem. 722.g.p.m.ē. ziemeļu valsti Izraēlu pakļāva Asīrijas valdnieks SargonsII, pēc divupiešu tradīcijas aizvedot sev līdzi trimdā daudzus tūkstošus iedzīvotāju. Tā zaudēja jebkādu reliģisku vai politisku nozīmi un tika pārvērta par provinci. 587.g.p.m.ē. tāds pats liktenis sagaidīja Jūdejas valsti. To pēc Asīrijas lielvalsts sagrāves izdarīja Jaunbabilonijas valdnieks NebukadnecarsII. Liela tautas daļa tika deportēta uz Babiloniju un nonāca “Bābeles trimdā”.