Japāna

Jajoji periods (5. gs. p.m.ē. - 4. gs. p.m.ē.)- Jajoji cilšu, tagadējo japāņu priekšteču, ienākšana Honsju un Kjusju salās.
Jamato periods (4. - 6. gs. sāk.)- jamato - pirmais valstiskais veidojums Honsju salā
Asukas periods (6. - 7. gs. sāk.)- reizē ar budismu no Ķīnas tiek pārņemta likumdošana un rakstība.
Naras periods (7. - 8. gs.)- tiek nodibināta centralizēta valsts. 710. gadā par Japānas pirmo galvaspilsētu kļūst Nara.

Kamakuras periods (12. - 14. gs.)- politisko varu Japānā iegūst samuraju kārta. Augstākā militārā valdība - sjogunāts. Valsts vara atrodas sjogumu – militāri feodālo valdnieku – rokās

Muromači periods (14. - 16. gs.)- politiskās nestabilitātes, savstarpējo feodālo karu periods.

Momojamas periods (16. - 17. gs.)- pāreja uz miera periodu, centralizētas varas nostiprināšanās. 17. gs. sākumā izveidojas apvienota Japānas valsts.

Edo periods (17. gs. beigas - 19. gs.)- Tokugavu dinastijas valdīšanas laiks. Sakaru pārtraukšana ar ārvalstīm. Tirgotāju un amatnieku autoritātes pieaugums.

Literatūra un valoda
Rakstība
Dzejas žanrs
Rakstnieki

Japānā līdz 7. gs. izplatīta bija folklora - dziesmas, dzeja un mitoloģija
6. gs. kopā ar budismu Japānā tika ieviesta ķīniešu rakstības sistēma.
Sākumā japāņi izmantoja ķīniešu hieroglifus, tomēr izrādījās, ka fonētiski japāņu valoda diezgan ievērojami atšķiras no tās, kādā runā ķīnieši.
8. gs. japāņi sākotnējās ķīniešu zīmes ievērojami vienkāršoja un aizguva diezgan daudz vārdu.
Rakstības izveidošanās lika pamatus klasiskās literatūras radīšanai.
Aptuveni 9. - 12. gs. rodas ar dzeju piesātināta proza, no kuras vēlāk izaug dzejas klasiskā forma tanka.(piecrinde)

Haiku
Sākot ar 16. gs. populārs un savdabīgs kļūst japāņu dzejas žanrs haiku. Uzbūves ziņā līdzinās tankai, tikai bez divām pēdējām rindām.
Haiku ir lakoniskas trīsrindes ar zilbju skaitu 5, 7, 5.
Tajās parasti izteiktas filozofiskas pārdomas. Gadalaiks ir galvenais haiku tēls, iesaistot cilvēka dzīves norises, pārdzīvojumus un dvēseles izjūtas.
Haiku dzejā priekšroka tiek dota pēc iespējas vienkāršiem vārdiem, kas precīzi, skaidri un viennozīmīgi atklāj vārda nozīmi. Viena no haiku īpatnībām, kas radusies budisma ietekmē - aizliegums pievērsties mīlas tēmai.
Ievērojamākie haiku dzejnieki Japānā ir Basjo, Busons, Isa.

Basjo Macuo (1644-1694)
Pamatoja estētiskās kategorijas
Izveidoja haiku par nopietnas poēzijas žanru.
Savā dzejā tiecās parādīt, ka katram dzīves brīdim ir vērtība un nozīmība - mazajā dzīvē ir arī lielās dzīves elpa.

Sagruvis templis -Kastanis joprojām iededzSavas sveces.

Busons Josa (1716-1783)
Pavasara pievakare.Jaunā, skaistā princeseLapsa pārvērрas
Atzina Basjo par vislielāko haiku dzejnieku, tomēr abi dzejnieki bija pilnīgi atšķirīgi.
Busona dzejā nav Basjo dziļuma.
Busona haiku galvenokārt raksturo maksimāls poētiskā tēla piesātinājums, detaļu precizitāte, stilistiska daudzveidība, tēlojuma dinamisms un krāšņa izteiksme.
Isa Kobujasi (1762-1827)
Dzeja ir ļoti sirsnīga.
Isa daiļradei raksturīgs lirikas apvienojums ar ironiju, humoru, tīšs dažādu stilu sajaukums.
Zibeni vērojot,Zibens gaisma apstaroSeju.

RELIĢIJAS
Sintoisms
Budisms
Dzenbudisms
Kristietība
Laimes dievības
Svētvietas un tempļi


…